Arhīvs

Pirmizrāde filmai par Lidiju Lasmani-Doroņinu

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Nacionālā kinofestivāla “Lielais Kristaps” ietvaros kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē plkst. 18 tiks pirmizrādīta režisora Andreja Verhoustinska dokumentālā filma “LIDIJA”, klātesot arī filmas varonei – pazīstamajai disidentei Lidijai Lasmanei-Doroņinai. Filma izpelnījusies trīs nominācijas Nacionālajai kino balvai.

 

Filmas pirmizrāde notiek divas dienas pirms Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps noslēguma ceremonijas, un Lidija nominēta balvām trīs kategorijās – Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma, Labākais dokumentālās filmas operators (Gints Bērziņš), Labākais skaņu režisors – Artis Dukaļskis, Anrijs Krenbergs. Otrs filmas seanss Lielā Kristapa ietvaros paredzēts 14. novembrī 17:00 kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē.

Filma nav tikai veltījums unikālai personībai Latvijas vēsturē, tā arī parāda visas Latvijas tautas ceļu caur Lidijas mūžu. Režisors un scenārija līdzautors Andrejs Verhoustinskis izvēlējies neparastu un ļoti emocionālu pieeju savas filmas varones portretēšanai – vissmagākajos pārbaudījumos rūdītais, gandrīz gadsimtu ilgais mūžs skatītājam atklājas vienā 35 minūšu tuvplānā. “Sekojot Lidijas kundzes mūžam, kura ir tikai nedaudz jaunāka par Latvijas Republiku, mēs izstāstām arī Latvijas kā neatkarīgas valsts vēsturi, skatītu caur viena konkrēta cilvēka mūža gājumu. Turklāt tāda cilvēka, kurš nav baidījies un locījies svešas varas priekšā, bet bijis gatavs upurēt savu personisko brīvību,” saka režisors.

Cilvēka seja, viņa acis glabā pieredzi labāk kā jebkurš dokuments vai pierakstīts atmiņu stāstījums. Īpaši, ja šis cilvēks ir tik daudz piedzīvojis kā Lidija Lasmane-Doroņina. Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību.
Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, pat visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši. Viņas acis vēl šodien, 92 gadu vecumā, ir gaišas un dzīvi veras pasaulē.

Filmas skatītājs kopā ar varoni izdzīvo padomju okupāciju, Otrā pasaules kara šausmas un Pāvilostas ebreju nošaušanu, ko paveica nacisti, – tā Lidiju skar ļoti personīgi, tāpat kā otrā padomju armijas ienākšana ar trim visatļautības un šausmu pilnām dienām Kurzemē pēc kara beigām. Lidijas ģimene mājās slēpj nacionālo partizānu vienību, kam seko arests par atbalstu mežabrāļiem, nopratināšanas čekā un tiesas process astoņu mēnešu garumā ar sekojošu tiesas spriedumu par pieciem gadiem apcietinājumā un trīs gadiem izsūtījumā. Tas ir tikai pirmais no trim apcietinājumiem, tie ir tikai daži notikumi no Lidijas mūža un filmas stāsta.

VAIRĀK PAR FILMU:
Režisors: Andrejs Verhoustinskis
Scenārija autori: Henrieta Verhoustinska, Andrejs Verhoustinskis
Operators: Gints Bērziņš, LGC
Skaņu režisori: Artis Dukaļskis, Anrijs Krenbergs
Producents: Uldis Cekulis (VFS Films)
Garums: 37 min
Atbalsta: VKKF, Rojas novada dome, Latvijas Radio, Arkogints

REŽISORS ANDREJS VERHOUSTINSKIS
Režisors un operators. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet (Zviedrija). Bijis operators daudzām dokumentālajām un spēlfilmām, strādājis ar krievu, angļu, norvēģu, izraēļu, igauņu un lietuviešu kino grupām. Viņa pazīstamākās pēdējā laika filmas ir Džimlai-rūdi-rallallā! (2014, studija F.O.R.M.A.) un Ručs un Norie (2015, filmu studija Deviņi). Andrejs Verhoustinskis pasniedz operatora meistarību Latvijas Kultūras akadēmijā. Dokumentālā filma LIDIJA ir viņa trešais režijas darbs, iepriekšējais bija pilnmetrāžas dokumentālā filma Īvāns par Tautas frontes līderi Daini Īvānu. 2015. gadā Andrejs saņēma divas Lielā Kristapa balvas – kā labākais dokumentālās filmas operators (Ručs un Norie) un par labāko TV dokumentālo filmu Arhitektes kaislība. Zaiga Gaile (LTV), kurai viņš ir režisors un operators.

SCENĀRIJA LĪDZAUTORE HENRIETA VERHOUSTINSKA
Pazīstama teātra kritiķe un kultūras žurnāliste gan drukātajos, gan elektroniskajos medijos. Kā scenārija autore un redaktore veidojusi LTV dokumentālos raidījumus Personība. 100g kultūras par aktieriem Ģirtu Ķesteri, Daini Grūbi, Ditu Lūriņu, Egonu Dombrovski, gleznotāju Zariņu ģimeni, dzejnieku Kārli Vērdiņu, baletdejotāju Elzu Leimani, dziedātāju Lindu Leen un citiem. Kopā ar režisoru un operatoru Andreju Verhoustinski šajā ciklā veidotais raidījums Arhitektes kaislība. Zaiga Gaile 2015. gadā ieguvis Lielo Kristapu kā labākā TV dokumentālā filma. Scenārija autore režisora A. Verhoustinska filmām Viktors un nakts (2015) un Lidija (2017). LTV analītiskā raidījuma Kultūršoks autore.

OPERATORS GINTS BĒRZIŅŠ
Fotogrāfs un operators, Latvijas Kinooperatoru ģildes (LGC) prezidents. Saņēmis daudzus apbalvojumus, arī vairākus Lielos Kristapus kā labākais spēlfilmas operators – 2003. gadā par filmu Pitons, 2007. gadā par filmu Vogelfrei, 2012. gadā par filmām Amaya un Golfa straume zem leduskalna, kā labākais dokumentālā kino operators – 2014. gadā par filmu Pelikāns tuksnesī. Daudzkārt strādājis kopā ar režisori Lailu Pakalniņu, kuras filmas tikušas iekļautas prestižo Kannu, Venēcijas un Berlīnes festivālu programmās, strādājis arī starptautiskos projektos. Šogad nominēts Lielajam Kristapam par operatora darbu filmās Lidija un Melānijas hronika, par kuru pērn jau saņēmis Igaunijas festivāla PÖFF balvu par labāko operatora darbu spēlfilmā.

SKAŅU REŽISORS ARTIS DUKAĻSKIS
Iespējams, garākās bārdas īpašnieks Latvijā tic, ka labai stāstniecībai ir jāsniedz īstas emocijas, nevis jāpasaka tās priekšā. Kopš 2013. gada darbojas kā skaņu režisors VFS Films, arī kā pasniedzējs lekciju ciklam Skaņu montāža un noformējums Latvijas Kultūras akadēmijā. Jau vidusskolas laikos darbojies alternatīvajā mūzikā, vēlāk zināšanas pilnveidojis Teātra un mūzikas tautskolā Dānijā, mācoties par skaņu inženieri. Ieguvis neatsveramu pieredzi lielākajos mūzikas festivālos Dānijā, atgriezies dzimtenē un sācis darboties pie skaņu noformējuma TV raidījumiem Adreses, TE, Ziemeļu Puse. Lai gan Arta pamatnodarbošanās ir dokumentālā kino žanrs, viņam nav sveša arī animācija un spēles kino. Piedalījies vairāku nominētu, apbalvotu un starptautiski atzītu filmu tapšanā – Pasaka par tukšo telpu, Atbrīvošanas diena, Uz spēles Latvija un citas. Šogad nominēts Lielā Kristapa balvai kā labākais skaņu režisors filmās Lidija un Atbrīvošanas diena.

SKAŅU REŽISORS ANRIJS KRENBERGS
Vispieredzējušākais un titulētākais skaņu režisors Latvijā. “Labākā skaņa ir klusums,” saņemot kārtējo Lielo Kristapu kā labākais skaņu režisors, mēdz teikt Anrijs. Kopš 1987. gada viņam šo balvu ir jau vismaz sešas. Veidojis skaņu gandrīz visām Lailas Pakalniņas filmām, tostarp studijas VFS Films producētajām.

Kontaktinformācija:
Uldis Cekulis, producents
uldis@vfs.lv
mob: 29298077

9.11.2017.