Tas, ko Tu nedrīksti nezināt – kinolektorijs, kurā Latvijā pazīstami kritiķi un teorētiķi iepazīstina ar pasaules kino vēstures aspektiem – turpinās arī 2010.gada rudenī. Šī popularitāti ieguvušā cikla „piektā sērija” Tas, ko Tu nedrīksti nezināt: Realitātes nobīdes piedāvās spilgtus Eiropas režisoru darbus, kas ar dažādiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem ir apstrīdējuši konvencijas, tradīcijas un priekšstatus par kino kā klasiski veidotu lineāru stāstu, kura uzdevums ir atdarināt realitāti. Nobīdes veido plašu un daudzveidīgu spektru.

Tas, ko Tu nedrīksti nezināt – kinolektorijs, kurā Latvijā pazīstami kritiķi un teorētiķi iepazīstina ar pasaules kino vēstures aspektiem – turpinās arī 2010.gada rudenī. Šī popularitāti ieguvušā cikla „piektā sērija” Tas, ko Tu nedrīksti nezināt: Realitātes nobīdes piedāvās spilgtus Eiropas režisoru darbus, kas ar dažādiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem ir apstrīdējuši konvencijas, tradīcijas un priekšstatus par kino kā klasiski veidotu lineāru stāstu, kura uzdevums ir atdarināt realitāti. Nobīdes veido plašu un daudzveidīgu spektru.

Septiņu lekciju un filmu programmā iekļautas izcilas filmas, kas konsekventi „novirzās” no reālisma un apstrīd to. Gan Vima Vendersa Debesis pār Berlīni (1987) – emocionāls, apcerīgs darbs par politisko sistēmu un „sienas” sašķeltās Berlīnes eņģeļiem un cilvēkiem, gan sirreālisma klasiķa Luisa Bunjuela šedevrs Buržuāzijas diskrētais šarms (1972) ar tā piedāvātajiem paradoksiem un sapņu labirintiem, gan viņa čehu kolēģa, sirreālās animācijas meistara Jana Švankmaijera Alise (1988) – Alises Brīnumzemē adaptācija.

Programmas veidotāji uzskata, ka arī radikāls un spilgts autora stils ir sava veida realitātes apstrīdējums. Kā ilustrāciju šim paradoksam cikls piedāvās 2009.gada Kannu festivāla uzvarētāju – Mihaela Hanekes laikmeta drāmu, iracionālas spriedzes piepildīto Balto lentu (2009). Par cita veida „nobīdi no realitātes” ir uzskatāma arī apzināta režisoru vēlme stilizēt, izmantojot noteikta, vēsturiska žanra iezīmes – piemēram, Eiropas versiju par amerikāņu film noir piedāvā Vima Vendersa Amerikāņu draugs (1977), savukārt franču skatījumu uz amerikāņu gangsterdrāmu tradīcijām – franču režisora Žana Pjēra Melvila filma Okšķeris (1962). Arī apmātību ar kādas sievietes ceļgalu var uztvert kā „novirzi no realitātes” – šādu nedaudz ironisku versiju par tēmu programmas ietvaros piedāvās franču Jaunā viļņa klasiķa Ērika Romēra filma Klēras ceļgals (1970).
 
Lekcijas šī cikla ietvaros lasīs kinokritiķi Normunds Naumanis, Dita Rietuma, Daira Āboliņa, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors Dāvis Sīmanis.
 
Lektorija pirmais seanss 8.septembrī plkst. 20:00 –
Vima Vendersa Amerikāņu draugs (1977), lekciju lasa Normunds Naumanis.
Amerikāņu draugs veidota pēc Patricijas Haismitas romāna Talantīgais misters Riplijs motīviem. Bijušajam restauratoram Džonatanam (Bruno Gancs), kurš tagad izgatavo gleznu rāmjus, ir nedziedināma leikēmija. Džonatana amerikāņu draugs, gleznu tirgotājs Toms Riplijs (Deniss Hopers), piedāvā šaubīgu darījumu – nogalināt cilvēku Parīzē. Ar vienu slepkavību šī saikne nebeidzas.
 
Ciklu organizē biedrība Ekrāns, Rīgas Kino muzejs, kinoteātris Rīga, Rīgas Nami un Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Francijas Kultūras centru, Čehijas vēstniecību Latvijā.
Finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
 

                 Amerikāņu draugs