Šodien, 18. jūnijā, Nacionālais Kino centrs apstiprina 2014. gada debijas filmu projektu konkursa rezultātus. Ar kopējo finansējumu 186 142 eiro atbalstītas 4 īsmetrāžas spēlfilmas, 1 īsmetrāžas animācija un 3 dokumentālās filmas no 17 iesniegtajiem projektiem.
Debijas filmu konkurss tika izsludināts pirmo reizi un tā mērķis ir atbalstīt debijas filmu veidošanu, finansējot Latvijas jauno režisoru dokumentālo filmu, īsmetrāžas spēlfilmu un īsmetrāžas animācijas filmu ražošanu, veicinot jauno autoru profesionālo un radošo izaugsmi, kā arī ilgtspējīgu Latvijas filmu nozares attīstību. Debija šī konkursa izpratnē ir pirmais režisora attiecīgā filmu veida projekts, kas tiek veidots Latvijas producējošā kompānijā un nav kādas izglītības iestādes ieskaites darbs.
Konkursā iesniegtos projektus vērtēja NKC spēlfilmu eksperti Andis Mizišs un Edmunds Jansons, animācijas filmu eksperti Zane Balčus un Dzintars Krūmiņš, dokumentālo filmu eksperti Pēteris Krilovs un Anna Rozenvalde, kā arī NKC pārstāvis (visās ekspertu komisijās) Uldis Dimiševskis.
Atbalstītie projekti:
Zanes Oborenko animācijas filma 2. augusts, studija Atom Art
Piešķirtais finansējums: 27 240 EUR
Filmas scenārija un darbības vides pamatus veido Franca Kafkas 1920. gada 2. augusta vēstule Milēnai Jesenskai.
Otrā augusta rītā K. pēta vilcienu pienākšanas un atiešanas sarakstus, plāno un iztēlojas sen loloto tikšanos ar iemīļoto. Neatliekamā vēlmē nonākt tiešā kontaktā, K. nekavējoties dodas ceļā – savā iztēlē radot idealizētas prāta konstrukcijas. Robežkontroles punkts izrādās ne tikai fizisks šķērslis, bet arī sadursmes punkts K. iekšējai cīņai starp sevi un sabiedrību, drosmi un bailēm, starp esošo un vēlamo, un visbeidzot starp idealizēto satikšanās mirkli un destruktīvo tā iznākumu realitātē.
Filmas vizuālo pamatu veidos 20.gs. 20. gadu estētika. Filma tiks veidota smilšu tehnikā, kas sava graudainuma dēļ atgādina 20.gs. pirmās puses analogās fotogrāfijas.
Santas Skuteles dokumentālā filma Kvanta kods, Jura Podnieka studija
Piešķirtais finansējums: 11 206 EUR
Portretfilma par zinātnieku un viņa neparasto pasaules redzējumu, par viņa pētījumiem un ieguldījumu Latvijas un pasaules zinātnē. Filmas varonis ir LU Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs, kurš, dalot elektronus fizikas laboratorijā, vienlaikus meklē saikni ar Visaugstāko, ir sapņotājs, izcils zinātnieks, ģimenes cilvēks, pasniedzējs, sociāli aktīvs un pilsoniski atbildīgs. Viņš lauž stereotipu par fiziku kā sausu un no personības atrautu zinātnes jomu. Vjačeslavam Kaščejevam fizika ir sava veida filozofisks process – domāšanas un domu sakārtošanas veids, kas trenē prasmi haosā atrast loģiku un secību.
Staņislava Tokalova dokumentālā filma Tāls, studija Ego Media
Piešķirtais finansējums: 16 300 EUR
Filma stāsta par ģeniāla šahista, pasaules čempiona Mihaila Tāla traģisko un neparasto dzīvi. „Vairāk nekā gadu pavadot grāmatu, rakstu, video materiālu pētījumos, iepazīstot M. Tāla radiniekus un paziņas, manā acu priekšā pavērās viņa dzīves aina. Mani pārsteidza tas, ka, neskatoties uz to, ka viss notiek otrādi: par čempionu Mihails Tāls kļūst 23 gados, un daudzu no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ nekad vairs nespēj atkārtot savu sasniegumu; tajā pašā laikā pēc ārstu prognozēm viņam atlicis dzīvot gadu, bet Tāls nodzīvo vēl 40, nekādi neierobežojot sevi. Padomju Savienībā, kur nedrīkstēja neko, viņš nodzīvoja dzīvi, kuru var apskaust ikviens brīvdomājošs rokmūziķis. Tieši tāpēc es nolēmu izstāstīt Tāla stāstu otrādi – sākot no pēdējiem dzīves gadiem un beidzot ar uzvaru pasaules šaha čempionātā 23 gadu vecumā,” stāsta filmas režisors Staņislavs Tokalovs.
Filma balstīta arhīva materiālos un intervijās, mūziku filmai radīs Mihaila Tāla meita pianiste un vokāliste Žanna Tāla.
Ivara Tontegodes dokumentālā portretfilma par Knutu Skujenieku, studija Pomegrande
Piešķirtais finansējums: 6 000 EUR
Filmas centrālais tēls ir Dzejnieks, kurš ar smaidu un neizmērojamu inteliģenci stāsta par dzīvi aiz dzeloņdrāšu žoga un par vēl grūtāko atgriešanos padomju Latvijā.
„Knuts Skujenieks un viņa laikabiedri pieder aizejošajai paaudzei, un šis ir brīdis, kad laiks nav mūsu sabiedrotais. Mēs fiksējam tautas ģēnija uzskatus un mācības, dziļā un izdibinošā dokumentālajā filmā, kas paliks kā kultūrvēsturiska liecība par izšķirošu laiku Latvijas tautas morālo un cilvēcisko vērtību attīstībā, kā arī par dzejnieku, kas iemiesojis šīs vērtības,” pauž filmas režisors Ivars Tontegode.
Agneses Laizānes spēles īsfilma Spoguļvīrs, Vides filmu studija
Piešķirtais finansējums: 36 607 EUR
Lampu drudža dēļ Viks izgāžas konkursā – nespējot uzstāties publiski. Vīlies sevī, topošais jurists nejauši iepazīstas ar noslēpumaino Spoguļvīru, kurš piedāvā viņam palīdzēt atgūt pašapziņu un kļūt tādam, kāds Viks vienmēr ir sapņojis būt. Viks piekrīt darījumam, jo īpaši tāpēc, ka pirmoreiz viņam uzticēta tiesu lieta kā juridiskajam pārstāvim un tajā noteikti ir jāuzvar. Spoguļvīrs aizstāj Viku dažādās situācijas, pārsteidzot apkārtējos ne tikai ar agrāk nebijušu pašpārliecinātību, bet arī nekaunīgu rīcību, kuras dēļ tiek sabojātas attiecības ar tuvākajiem Vika draugiem. Drīz vien spoguļcilvēku Vika dzīvē ir tik daudz, ka viņš vairs nespēj to visu kontrolēt. Brīdī, kad viņš saceļas pret spoguļvīriem, lai tomēr pats būtu savas dzīves noteicējs – ir jau par vēlu un viņš zaudē sevi un savu identitāti.
Filmas vizuālajā konceptā tiek apvienota dažādu filmu žanru stilistika – film-noir atmosfēra, ekspresionisma un sirreālisma elementi un kā būtisks filmas vizuālais koncepts un stāstu virzošs elements ir horeogrāfija – laikmetīgās dejas.
Pētera Ķimeļa spēles īsfilma Notikums Kālija parkā, studija Fa Filma
Piešķirtais finansējums: 15 573 EUR
Psiholoģiska spriedzes filma, stāsts par draudzību, uzticēšanos, bailēm un nodevību, diviem brāļiem un viņu attiecībām.
Ģirts ar draugu plāno izklaides braucienu uz pamesto kālija parku. Lai tiktu pie ģimenes auto, Ģirts melo, ka brauks makšķerēt, bet vecāki viņam uzspiež ņemt līdzi jaunāko brālīti. Draugs pieviļ Ģirtu, un viņam neatliek nekas cits, kā doties ar brāli makšķerēt. Sarūgtināts par neizdevušos pasākumu, Ģirts ir ļauns un neiecietīgs, bet jaunākā brāļa prieks par pirmo noķerto zivi vecākajā izraisa atklāsmi, ka viņš vienmēr ir izturējies netaisni pret jaunāko brāli. Kā dāvanu jaunākajam, vecākais viņam atklāj slepenu ieeju aizliegtajā kālija parka teritorijā. Brāļi dodas aizraujošā un bīstamā pastaigā starp pamestām, nezināmiem mērķiem būvētām celtnēm un konstrukcijām līdz nejauši atrod kasti ar sprāgstvielām, kas kļūst par jaunu pārbaudījumu viņu tikko atklātajai tuvībai.
Madaras Dišleres spēles īsfilma Dārznieks, studija Tasse Film
Piešķirtais finansējums: 36 608 EUR
Kāda Dārznieka un Dārza mīlestības stāsts. „Filma iecerēta kā poētisks stāsts par vecā Dārznieka un Dārza, kurš viņam nepieder, bet ko viņš uzskata par savu, mīlestību. Dabas mežonīgais skaistums un gadu desmitiem koptā Dārza dāvātie augļi iet roku rokā ar cilvēka mērķtiecīgi ieguldīto darbu, rūpēm un mīlestību. Dārznieks savu vietu šajā dzīvē atrod vienīgi Dārzā, kurš viņu saprot un atbalsta, dod iemeslu dzīvot. Ar cilvēkiem viņš neprot un pat nevēlas sarunāties,” par projektu stāsta režisore Madara Dišlere.
Reiņa Spailes spēles īsfilma Tukšās zemes ritmi, studija Lokomotīve
Piešķirtais finansējums: 36 608 EUR
Filma ataino Latvijas lauku ciemata sabiedrību, kur dabas plašumi un bērnības sapņošana mijas ar iznīkušu mikro sabiedrības modeli. Dabas miers ir valdzinošs, tajā pašā laikā, tās klātbūtne ir visaptveroša un mežonīga, nemanāmi ielaužoties cilvēka fiziskajā un morālajā telpā.
Arvīds ir 14 gadus vecs zēns, kurš dzīvo mazā lauku ciematā un savas dienas aizvada, kaļot nākotnes plānus ar savu labāko draugu Klāvu. Devies rīta skrējienā, Arvīds neapzināti nokļūst situācijā, kurā viņš kļūst par liecinieku pats savas mežonīgās dabas izpausmei. Arvīda rīcība liek viņam aizdomāties par savu dzīvi ciematā un raudzīties uz apkārt notiekošo citā gaismā. Arvīds ir spiests pieņemt lēmumu – ļauties apkārtējo spiedienam vai uzņemties atbildību par savas rīcības sekām.