Jau piekto gadu Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs) sadarbībā ar portālu Delfi publicē sabiedrībā pazīstamu cilvēku un viedokļu līderu recenzijas-pārdomu rakstus par programmas filmām. Tā kļuvusi par foruma tradīciju, kas skatītājiem, lasītājiem un sociālpolitisko norišu vērotājiem kalpo kā būtisks filmu konteksta paplašinājums.

Psihoterapeits Gatis Bušs par filmu Katrs otrais pāris / Every Other Couple
Rež. Mia Halme, SAHADOK, 77 min, 2016, Somija

Citāts: Filma ir brīnišķīgs mācību līdzeklis Latvijas ģimenēm un Latvijas institūcijām, kas strādā ar ģimenēm, par to, kā šķirties, ja nu cita ceļa vairs nav. [..] Uzrunā tas, ka šķirtie pāri pēc šķiršanās turpina sarunāties. Tikai vēlāk sapratu pagraba ainu filmas sākumā – tajā bijušais vīrs palīdz savai bijušajai sievai. Viņiem vēl aizvien saglabājušās tādas attiecības, ka pēc šķiršanās var turpināt risināt dažādus jautājumus. Zinot situāciju Latvijā, diemžēl nākas secināt, ka Latvijas pāri bieži pēc šķiršanās komunikāciju pēkšņi pārtrauc un viss… To varētu saprast gadījumos, ja ģimenē nav bijis bērnu, bet ir citādi, ja tādi ir. Viņiem šķiršanās, kad mamma vai biežāk tētis pazūd vai uzrodas reizi pa reizei, ir sevišķi traumatiska.

Recenziju “Dzīve turpinās” lasiet ŠEIT.

Arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola par filmu Velosipēdi pret automašīnām / Bikes vs Cars
Rež. Fredriks Gertens (Fredrik Gertten), WG Film, 58 min, 2015, Zviedrija

Citāts: Filmas nobeigumā drosmīgā Sanpaulu riteņbraucēja Aline atzīst – šis nav karš, šī ir pilsēta. Un pilsēta, kā man mācīja urbānisma lekcijās, ir kompleksa sistēma. Tādēļ es ticu, ka atbilde auto-velo konfliktam nav vis uzvarētāja-zaudētāja attiecības, bet gan komplekss dažādu interešu līdzsvarošanas process. Lūk, par to es arī gribētu redzēt kādu filmu!

Recenziju “Pārliecība pret naudu” lasiet ŠEIT.

Žurnāliste Ina Strazdiņa par filmu Radio Kobane / Radio Kobani (18+)
Rež. Rebers Doskijs (Reber Dosky), Dieptescherpte, 69 min, 2016, Nīderlande

Citāts: “Radio Kobane” ir stāsts par jaunas sievietes drosmi, par radio kā medija spēku karos, katastrofās un revolūcijās, par cilvēka pārdabisku izturību, sīkstumu un cerību, jā, un par mīlestību, par ko gan citu. Kas gan cits vēl spēj noturēt pie gaismas pilsētā, kurā šķietami vairs nav krāsu, – vēl nedzimis, bet gaidīts bērns un mīlestība, kuru dažkārt ir grūti sastapt miera laikā, bet kura vienkārši un saprotami atnāk drupās.

Recenziju “Vēstule vēl nedzimušajam bērnam” lasiet ŠEIT.

Butō dejas māksliniece Simona Orinska par filmu Bobija Džīna / Bobbi Jene (16+)
Rež. Elvīra Linda (Elvira Lind), Sonntag Pictures ApS, 94 min, 2017, ASV / Dānija / Zviedrija

Citāts: Tieši Bobijas kailais ķermenis dejā visspēcīgāk ataino attiecību pieredzi – tajā ir milzīga piepūle, izmisums, konflikts, sāpju konvulsijas, dusmas, alkas, seksuāla spriedze, jūtu izlāde, trauslums un bezcerīgas skumjas. Šīs dejas estētikas spēcīgākais ierocis ir tiešums un patiesums. Cilvēciskas būtnes eksistences pamatā ir šķiršanās un atdalīšanās pieredze, un Bobija dejā ir nežēlīgi atklāta, pirmatnēja, ļaujot skatītājam izjust šīs pieredzes emocionālo diskomfortu un pat ķermeniskas trīsas. Ne velti performances skatītāji to komentē kā ļoti spēcīgu emocionālu un fizisku pieredzi.

Recenziju “Dejas dzimšanas pieredze” lasiet ŠEIT.

Piedzīvojumu improvizators Kārlis Bardelis par filmu Balanss uz brīvības robežas / On the Edge of Freedom
Rež. Jenss Lengerke, Anita Mathala Hoplenda (Jens Lengerke, Anita Mathal Hopland), Larm Film, 75 min, 2017, Dānija / Krievija / Ukraina

Citāts: Iemūžinātie notikumi ir labs apliecinājums tam, ka piedzīvojumi nav jāmeklē, tie vienkārši notiek, ja nesēdi mājās. Piedzīvojumi var notikt kalnos, upēs, okeānos vai ledājos, arī pilsētvides cienītājiem tie ir sasniedzami bez nedēļu ilgas prombūtnes no darbavietas vai mājokļa. Paokšķerējot vienkārši atklājas, ka vāks, zem kura, kā domāji, plūst kanalizācija, izrādās, ir portāls uz citu pazemes pasauli vai pat metro. Citreiz izrādās, ka var iekļūt vēl nepabeigtās celtnēs vai uzkāpt jau gadu desmitus vecās konstrukcijās, no kurām paveras cita perspektīva uz pilsētu. Tā vairs nav tik pelēcīga, kādu filmas veidotāji to parādījuši, lai uzskatāmāk pavērtos šī salīdzinājuma šķautne.

Recenziju “Tīrās mantas sajūta” lasiet ŠEIT.

Modes māksliniece Keta Gūtmane par filmu Airisa / Iris
Rež. Alberts Meisls (Albert Maysles), Maysles Films, 78 min, 2015, ASV

Citāts: Ņujorkietei Airisai Apfelai šobrīd ir 95 gadi. Kad viņa bija jaunāka, iepirkšanās brīdī kādā veikaliņā, kas nu jau sen kā beidzis eksistēt, tā īpašnieks viņu apstādinājis: “Jaunā dāma, esmu jūs ievērojis. Jūs neesat skaista un nekad nebūsiet skaista. Bet tam nav nozīmes, jo jums piemīt kas daudz vairāk. Jums ir stils.”

Recenziju “Eklektiskās ikonas fenomens” lasiet ŠEIT.

Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa par filmu Dzīvot skolā
Rež. Nīsa Ni Kjanaina, Deivids Reins (Neasa Ní Chianáin, David Rane), Soilsiú Films, 99 min, 2016, Īrija / Spānija

Citāts: Ar savu nesteidzīgo plūdumu, izgaismojot nelielas, šķietami nenozīmīgas detaļas – skolotājs Džons palīdz sasiet kurpju auklas gaitenī nejauši sastaptam skolēnam, pieredzējušā skolmeistaru pāra ikdienišķās sarunas starpbrīžos, ievelkot dūmu skolas bēniņos –, filma neuzkrītoši atgādina par nozīmīgāko izglītības procesa sastāvdaļu – cilvēciskumu un skolas centrālo fokusu uz katra audzēkņa mācīšanos.

Recenziju “Labas izglītības stūrakmeņi” lasiet ŠEIT

Dziedātājs Lauris Reiniks par filmu Havanas jaunā seja / Transit Havana
Rež. Daniels Abma (Daniel Abma), Witfilm, Kloos & Co. Medien, 86 min, 2016, Nīderlande / Vācija / Kuba

Citāts: Filma ir par cilvēku sapņiem, vēlmi dzīvot un būt pašiem. Pat tad, kad tuvinieki to nesaprot vai nemēģina saprast. Tā dod lielisku iespēju ielūkoties, kāda ir dzīve Kubā, un parāda to visai neparastā, bet ļoti cilvēcīgā un emocionālā veidā – caur trīs transseksuāļu redzespunktu.

Recenziju “Iespēju zeme Kuba?” lasiet ŠEIT