Latvijas Televīzijā noslēdzies ikgadējais dokumentālo īsfilmu konkurss “Latvijas kods. Latvija šodien”, un šogad nolemts atbalstīt piecus projektus. Darbs pie konkursā uzvarējušo filmu veidošanas sāksies marta beigās, piesaistot gan ārvalstu, gan Latvijas dokumentālā kino ekspertus un konsultantus.
Projekts Latvijas kods. Latvija šodien jau septīto gadu turpina meklēt, fiksēt, izzināt un atrast šodienas Latviju, tās mūsdienu fenomenus. “Filmu cikls šogad pievērsīsies pieaugšanas tēmai no dažādiem skatu punktiem. Pieaugt var individuāli, kopīgi, valstiski, garīgi, fiziski, un katra no filmām uz šo tēmu lūkosies atšķirīgi,” stāsta projekta vadītāja Zane Valeniece. Viņa piebilst, ka šogad darbs pie filmu izvērtēšanas ir bijis īpaši atbildīgs, jo konkurence bija liela: no 29 projektiem iespēja realizēties filmā dota tikai pieciem – tādiem, kas spējuši piedāvāt oriģinālu un aktuālu skatījumu uz šodienas Latviju.
Konkursa ietvaros atbalstīti šādi projekti: Meitene ar viedpalīgu (režisore Andra Doršs, SIA Epata Studio), Vārdotājas (režisore Adriana Roze, SIA Camera Obscura), Brīva vieta – T17 (režisore Aija Bley, biedrība On The Road), Maltas priesteris (režisores Katrīna Tomašicka, Laura Meļķe, SIA Odze films); un Pārgājiens ‘44 (režisors Lauris Ābele, SIA Tritone studio).
Filma Meitene ar viedpalīgu ir pieredzējušās montāžas režisores Andras Doršs debija dokumentālajā kino. Tā vēstīs par jaunu pusaugu meiteņu pašrefleksiju mūsdienu Latvijā, pievēršoties meitenēm vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Filmas iecere ir izzināt, kā pusaugu meiteņu patērētais mediju saturs veido un ietekmē meiteņu pašnovērtējumu, viņu izpratni par savu vērtību sabiedrībā, vienlaikus ilustrējot šo laiku un sabiedrību kopumā.
Adrianas Rozes veidotā filma Vārdotājas ir par strauju popularitāti iemantojušās sieviešu stendapa (jeb stāvkomēdijas) kustības fenomenu Latvijā. Tā ir kultūrpolitiski un sociāli aktīvu sieviešu apvienība, un tās dalībnieces aktīvi piedalās pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Filma būs pierādījums, ka Latvijas sabiedrības demokrātijas izaugsme sasniegusi tādu attīstības pakāpi, kurā ar humora palīdzību tiek ierosinātas pārdomas par lietām un parādībām, kuras vēl nesen bija kaunpilns tabu.
Režisores Aijas Bley filma Brīva vieta – T17 iemūžinās unikālu mūsdienu Rīgas laikmeta liecību – “antiskvoteru” dzīvi. Filma vēsta par jauniešu kopienas, tā dēvētās komūnas T17, ikdienas dzīvi un sapņiem. Kopiena dzīvo ēkā, kas nav labiekārtota, tāpēc tās apdzīvošana ir īsts izaicinājums. Māja atrodas biedrības Free Riga paspārnē; šīs kustības pamatā ir atbildīga attieksme pret dabu un saudzīga resursu izmantošana. Šeit dzīvot motivē kopienas dalībnieku pārliecība, ka sadzīvē jāpatērē tik maz resursu, cik vien tas ir iespējams pilsētvidē. Filma sekos ikdienā komūnas dalībniekiem, kuri ar savu dzīvesveidu iestājas par dabas, materiālo, kultūras un laika resursu saudzīgu izmantošanu.
Filma Maltas priesteris, ko veidos režisores Katrīna Tomašicka un Laura Meļķe, ir jauno režisoru debija dokumentālajā kino. Filmas centrā ir baznīcas dzīves ikdiena Maltā, nelielā Latgales ciematiņā; baznīcas dzīvi vada jaunais priesteris Rinalds, kurš spēj atrast kopīgu valodu gan ar bērniem, gan ar kungiem un, protams, arī baznīcas uzticīgākajām avīm – vietējām pensionārēm. Filma oriģinālā veidā atklās plašākai publikai mazpazīstamās katoļu sabiedrības ikdienu, un to, kāds ir iemesls, tam, ka jauns un ambiciozs cilvēks izvēlas šādu dzīves gājumu, ziedojot lielu daļu laicīgās dzīves.
Filma Pārgājiens ‘44 būs personisks režisora Laura Ābeles stāsts par cilvēcības nezaudēšanu laikos, kad pasaule transformējas. Filmas galvenā varone Melita 89 gadu vecumā vēlreiz izceļo savu 1944. gada bēgļu gaitu ceļu, kad ziemā nācās pamest dzimtās mājas un ar vienu vezumu doties meklēt pajumti, lūgt patvērumu svešiniekiem, nakšņot mežā zem egles, lai vēlāk beidzot atrastu patvērumu un siltas sirdis. Filma ir pagātnes un tagadnes mijiedarbība ar neseno un šodienas Latviju, kā vienu no stāsta paņēmieniem izmantojot animāciju.
Filmu projektus izvērtēja konkursa žūrija – projekta Latvijas kods. Latvija šodien vadītāja Zane Valeniece, LTV Filmu iepirkšanas nodaļas satura redaktore Liene Kalnaella, LTV valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga, projekta Latvijas kods. Latvija šodien satura redaktore Rita Ruduša un VKKF Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas pārstāvis Dāvis Sīmanis.
Konkurss Latvijas kods. Latvija šodien tiek organizēts jau septīto gadu, projekts īstenots sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu un Nacionālo Kino centru. Tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latvijas dzīvi, vidi un cilvēkus šodien, meklē plašāku sociālo, kultūras un vēstures kontekstu un atsedz laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās. LTV ēterā filmas būs skatāmas valsts svētku laikā novembrī.
Iepriekšējo gadu laikā tapušās filmas iespējams noskatīties sabiedrisko mediju satura atskaņotājā RE:PLAY.lv, bet portālā LSM.lv filmas skatāmas ar subtitriem angļu valodā. Vairāk informācijas par konkursu – ŠEIT.
Informāciju sagatavoja
Krista Luīze Priedīte,
LTV komunikācijas speciāliste
+ 371 67200371
+ 371 26238231
5.03.2019.