Arhīvs

Nodokļu izmaiņas jāizvērtē kontekstā ar citiem sociālās aizsardzības jautājumiem

29. augustā notikušajā Filmu padomes sēdē tika apspriests jautājums par to, kā Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais modelis – noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAIO) no autoratlīdzībām – varētu ietekmēt filmu nozarē strādājošos. Nozares profesionāļi rosina valdību detalizēti izskatīt piedāvāto modeli un skatīt to kontekstā ar citiem ar radošo personu sociālo aizsardzību saistītiem jautājumiem. 

Priekšlikums viest izmaiņas nodokļu sistēmā attiecībā uz autoratlīdzībām aktualizē vairākus būtiskus jautājumus: kā noteikt, kam pienākas autoratlīdzība un kam – darba alga; kāpēc sociālo garantiju apjoms atšķiras pašnodarbinātajiem un darba ņēmējiem; vai nepieciešams likums, kas nosaka radošās personas statusu u.c.
 
Lielākā daļa filmu nozarē strādājošo ir autoratlīdzības saņēmēji un viņiem ir tiesības izvēlēties veikt vai neveikt VSAOI no autoratlīdzības ienākuma. Ja šis nodoklis tiek maksāts, tas notiek atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai. „Patlaban visbiežāk izvēlamies sociālās iemaksas neveikt, un ne tikai tāpēc, lai nesamazinātu kopējos ienākumus. Galvenais iemesls ir tas, ka iemaksu veikšana nenodrošina nekādas sociālās garantijas, izņemot cerības uz pensiju. Mums nav apmaksātu slimības lapu, bezdarbnieku pabalsta, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem, arī maternitātes pabalsts ir niecīgs,” pauž Latvijas Kinoproducentu asociācijas vadītāja, producente Aija Bērziņa.
 
Apspriežot izskanējušo viedokli, ka sociālās iemaksas neveikšana ir t.s. nodokļu optimizēšanas shēma, ko pārsvarā izmanto darba devēji, kas izvēlas darba ņēmējam maksāt minimālo algu un pārējo darba samaksas daļu noformēt kā autoratlīdzību, filmu nozares profesionāļi uzsver, ka šajā gadījumā liela nozīme ir tam, kā tiek definēts autoratlīdzības saņēmējs. „Ja autoratlīdzību saņem arī sportisti, vai tomēr rakstnieka un tāllēcēja radošais ieguldījums nebūtu vērtējami pēc atšķirīgas mērauklas,” retoriski jautā Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, „Kultūras Alianses sanāksmēs jau vairākkārt aktualizēts jautājums par likuma nepieciešamību, kas nosaka radošās personas statusu, tāpēc ceram, ka šis ir vēl viens stimuls ķerties pie šī jautājuma atrisināšanas.”
 
Filmu padome rosina nesteigties ar izmaiņu ieviešanu, īpaši laika posmā pēc budžeta pieņemšanas. „Šāda sasteigta būtisku izmaiņu ieviešana varētu smagi ietekmēt daudzas kultūras nozares, jo sociālajām iemaksām nāktos novirzīt vairāk nekā trešo daļu no jau aprēķināta budžeta. Tomēr esam gandarīti, ka beidzot pievērsta uzmanība radošo personu atalgojumu sistēmai un sociālajām garantijām,” secina Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe.