NKC izsludina filmu attīstīšanas projektu konkursa rezultātus

Nacionālais Kino centrs (NKC) izsludinājis 2020. gada filmu projektu attīstīšanas konkursa rezultātus, 16 projektiem piešķirtā finansējuma kopējais apjoms ir 150 000 EUR. No 45 iesniegtajiem projektiem atbalstam atlasīti deviņu spēlfilmu, četru dokumentālo filmu un trīs pilnmetrāžas animācijas filmu ideju pieteikumi.

 

Konkursa mērķis ir atbalstīt pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu dokumentālo un animācijas filmu projektu attīstīšanu, t.sk. scenāriju rakstīšanu, tēmu izpēti, tēlu un vizuālo risinājumu izstrādi; visi šie darbi iespējami arī ārkārtējās situācijas un sociālās distancēšanās apstākļos. Konkursā kopumā tika izvērtēti 45 filmu attīstīšanas projekti – četras dokumentālo filmu ieceres, deviņas animācijas filmu ieceres un 32 spēlfilmu ieceres. Atbalstītā procesa rezultāts būs izstrādāts filmas scenārijs un ražošanai sagatavots filmas projekts, ar kuru ieceres autori turpmākajos gados var piedalīties Nacionālā Kino centra filmu ražošanas konkursā.

Vislielākā konkurence vērojama starp spēlfilmu idejām, kur no 32 projektiem pieejamā finansējuma ietvaros bija iespējams atbalstīt deviņus. Vairāki režisori iecerējuši veidot laikmetīgus mūsdienu stāstus – piemēram, Renārs Vimba strādā pie savas otrās spēlfilmas Palsā gaismā ar ārkārtīgi aktuālu, psiholoģiski dramatisku stāstu – visu Eiropu pārklājusi bieza migla, savstarpējās nesaskaņās iestrēdzis pāris mitinās vientuļā meža mājā, un kādu dienu viņiem pazūd mazā meitiņa. Režisore Alise Zariņa pati raksta scenāriju Nospiedumi – par jaunas sievietes attiecībām ar pašas dzīvi, mirstošo tēvu un vīru, no kura jāšķiras, jaunais režisors Kristians Riekstiņš attīstīs krimināldrāmu Puikas par jauniešu hokejkomandas spēlētāja nāves izmeklēšanu, bet režisors Andrejs Ēķis iecerējis film noir stila drāmu Jordisa par spēcīgu un liktenīgu sievieti, pārceļot mūsdienās Ibsena dramaturģijas motīvus. Mūsdienās notiek darbība arī pieteikumā Tīģera Martindeila izdzīvošanas skola, kuru režisors Pāvels Gumeņņikovs iecerējis kā filmu par divām māsām, kuras dramatiskos apstākļos pārbauda TV šovā iegūtās zināšanas par dzīvi mežā.

Virkne ideju pievēršas vēsturiskām tēmām un reālu personību biogrāfijām – režisors Dāvis Sīmanis filmā Marijas klusums grib pētīt latviešu aktrises Marijas Leiko un līdz ar viņu arī Maskavas latviešu teātra Skatuve traģisko likteni; režisors Armands Zvirbulis kopā ar producenti Artu Ģigu savu nākamo kopdarbu pēc seriāla Sarkanais mežs, spēlfilmu Pēdējais vārds, iecerējuši balstīt leģendārā disidenta Gunāra Astras biogrāfijā. Režisors Jānis Nords tajā pašā studijā Red Dot Media plāno attīstīt vēsturiskā materiālā balstītu Otrā pasaules kara spiegu trilleri Savs cilvēks Berlīnē, bet filmas Dvēseļu putenis komanda – režisors Dzintars Dreibergs ar scenāristu Borisu Fruminu un citiem – plāno rakstīt scenāriju filmai Brāļu karš, par Artūra dēliem Edgaru un Arvīdu, kuri karā nonāk pretējās frontes pusēs – sarkanajā armijā un latviešu leģionā.

Animācijas ideju konkurencē šoreiz visspēcīgākie ir trīs pilnmetrāžas formāta pieteikumi – režisors Gints Zilbalodis savu unikālo autorrokrakstu attīstīs kopā ar producentu Matīsu Kažu, veidojot filmu Straume; divdimensiju pilnmetrāžas animācijas filmu Ziemeļu zvaigzne iecerējis Kārlis Vītols, bet studijas Atom Art komanda ar režisoru Edmundu Jansonu un mākslinieku Reini Pētersonu attīsta animācijas īsfilmu ciklu Oskars un lietas, balstoties igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka atraktīvajā bērnu literatūrā.

Atbalstu idejas izstrādāšanai saņem arī četri dokumentālo filmu projekti. Pieredzējusī producente Linda Krūkle un jaunā režisore Agnese Laizāne atlasīs topošajai filmai Trešdiena kā svētdiena varoņus – enerģiskus un dažādus astoņdesmitgadniekus -, bet režisors Andris Gauja iecerējis “dokumentālu eseju par visbanālāko jautājumu pasaulē”, Brīnišķīgais tukšums, pētot, kā līdz atbildēm uz jautājumu “kas ir visa pamatā?” nonāk trīs galēji atšķirīgas personības – Nobela prēmijas laureāts teorētiskajā fizikā Franks Vilčeks, avangarda mūzikas komponiste Lorija Andersone un reanimatologs Pēteris Kļava. Producents Sandijs Semojonovs un režisors Armands Začs turpinās vākt materiālu dokumentālajai filmai Riga Palace – par šāda nosaukuma viesnīcu kara izpostītās Sīrijas pilsētas Alepo centrā un tās īpašnieku, kurš dosies uz Rīgu meklēt savas dzimtas saknes. Savukārt studijā Mistrus Media iecerēta dokumentālā filma Tukšums, kurā režisors Viesturs Kairišs un operators Gints Bērziņš pētīs vietas, kurās paliek “tukšums pēc kapitālisma aiziešanas” – beidzas ekonomiski aktīva dzīve un (varbūt) sākas cita.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja NKC animācijas eksperti Ivo Briedis, Ieva Viese-Vigula un Kristīne Matīsa, NKC dokumentālo filmu eksperti Maira Dobele, Lelda Ozola un Inga Blese, kā arī NKC spēlfilmu eksperti Edmunds Jansons, Andis Mizišs un Inga Blese.

Detalizēta informācija par konkursa projektiem un piešķīrumiem – ŠEIT.

Šobrīd Nacionālajā Kino centrā vēl risinās konkurss par starptautisko minoritāro kopražojumu atbalstu, konkursā tiek vērtēti 13 kopražojumu projektu pieteikumi – 7 spēlfilmas, četras dokumentālās filmas un divas animācijas filmas. Lēmumi par atbalstu šajā konkursā tiks pieņemti līdz 8. jūnijam.

Visu gadu atvērti (pieejamā finansējuma robežās) ir Nacionālā Kino centra konkursi par atbalstu citiem filmu nozares projektiem (tālākizglītībai, filmu mārketingam, industrijas pasākumiem u.c.; nolikums papildināts ar mārketinga atbalstu filmām, kuru pirmizrāde un izplatīšana plānota tikai tiešsaistē), ar NKC finansējumu ražošanā esošām filmām un līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā; šajos konkursos projektus vērtē reizi mēnesī.

Detalizēta informācija par NKC plānoto konkursu grafiku un nosacījumiem atrodama ŠEIT.