Arhīvs

NKC atbalsta astoņas kopražojuma filmas

Noslēdzies Nacionālā Kino centra izsludinātais konkurss starptautisku kopražojumu atbalstam; konkursā piedalās projekti, kuros Latvijas puse ir minoritārais jeb mazākuma kopproducents (filmas budžetā ne mazāk kā 10 % Latvijas līdzdalības).

Starptautiski kopražojumi mūsdienu Eiropā ir perspektīvākais filmu ražošanas ceļš, kas ļauj apvienot vairāku valstu radošo potenciālu, finansiālās iespējas un arī sasniedzamo skatītāju auditoriju. Nacionālā Kino centra konkurss starptautisku minoritāro kopražojumu atbalstam tika izsludināts pirmoreiz, nosedzot svarīgu segmentu Latvijas filmu nozarē – tie ir nopietni starptautiski projekti, kuros Latvija piedalās ar nelielu finansiālo ieguldījumu, toties ar daudz lielāku radošo un tehnisko pienesumu, nekā tas iespējams ārvalstu projektos, kam Latvijas puse nodrošina ražošanas servisa pakalpojumus.

Vairākos no šajā konkursā atbalstītajiem projektiem nozīmīga loma ir arī Latvijas valstij, cilvēkiem un vēsturei – piemēram, studijas Mistrus Media sadarbības partneri no Kanādas veido dokumentālo filmu par Latvijā dzimušo trimdas komponistu Imantu Ramiņu, savukārt Vācijas un Izraēlas kinoprofesionāļi sadarbībā ar Latvijas studiju Ego Media strādā pie dokumentālās filmas par Rīgas ebrejiem, kas 20. gadsimta 70. gados neveiksmīgi mēģināja aizbēgt no PSRS ar nolaupītu lidmašīnu, izraisot plašu rezonansi Rietumos.

Konkursā pieejamais finansējums bija EUR 200 000, tika iesniegti 12 projekti, atbalstīti astoņi – četras spēlfilmas, trīs dokumentālās filmas un viena pilnmetrāžas animācijas filma. Projektus vērtēja pa vienam pārstāvim no katras NKC ekspertu komisijas – Atis Amoliņš (spēlfilmas), Dāvis Sīmanis (dokumentālais kino), Bruno Aščuks (animācija) un NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis.

Konkursā atbalstīto projektu skaitā ir kopražojumi ar Lietuvu, Igauniju, Kanādu, Grieķiju un Franciju, Vāciju un Izraēlu; plašākā kopprodukcijas struktūra ir dokumentālajam projektam ar Vides filmu studijas līdzdalību – Lietuva, Latvija, Itālija, Beļģija, Šveice, Īrija. Lielākajā daļā atbalstīto projektu Latvijas līdzdalība attiecas uz pēcapstrādes procesu (skaņu režija, krāsu korekcija, montāža), taču vairākiem projektiem plānots vai jau realizēts arī filmēšanas periods Latvijā, kur procesā iesaistās arī citu nozares profesiju darbinieki.

Konkursā atbalstītie projekti:

SPĒLFILMAS:

Deadweight
EUR 25 000
(90’, Lietuva / Latvija (30 %), režisors Ignas Miškinis, Latvijas puses producents – Jānis Kalējs (Film Angels Productions), Latvijas līdzdalība – skaņu režisors Ernests Ansons, montāžas režisors Andris Grants, krāsu korekcija – Andrejs Rudzāts)

Maza Baltijas valsts, jauns policists privātklīnikā apsargā komā gulošu pacientu, kurš tiek turēts aizdomās par dalību Otrā pasaules kara noziegumos. Ir Ziemassvētku vakars un priekšnieki par jauno policistu aizmirsuši, bet viņš pārņemts ar dedzīgu vēlēšanos perfekti izpildīt savu pirmo darba uzdevumu, tāpēc situācija kļūst sprādzienbīstama…

 

Lomu spēles
EUR 35 000
(90’, Igaunija / Lietuva / Latvija (20 %), režisors Vallo Toomla, Latvijas puses producents – Roberts Vinovskis (Lokomotīve), Latvijas līdzdalība – scenārija līdzautors Andris Feldmanis, komponists Andris Dzenītis, mūzikas ieraksts ar Latvijas mūziķiem, krāsu korekcija – Andrejs Rudzāts, operatora grupa)

Anna un Juhans cer, ka, atpūšoties bagātu draugu jūrmalas mājā, izdosies uzlabot savas attiecības. Viņi piedāvā naktsmājas vētras pārsteigtam pārim, kuri uzskata abus par mājas īpašniekiem. Anna un Juhans pieķeras jaunajām lomām un uzsāk spēli, kas kļūst bīstama.

 

Senekas diena
EUR 25 000
(100’, Igaunija / Lietuva / Latvija (15 %), režisors Kristijonas Vildžiunas, Latvijas puses producents – Roberts Vinovskis (Lokomotīve), Latvijas līdzdalība – krāsu korekcija (Andrejs Rudzāts), māsterings (Pēteris Sudakovs), operatora grupa, grafiskais noformējums)

1989. gads Viļņā. Trīs 18 gadus veci draugi nodibina rokgrupu un Senekas brālību ar moto, kuru tie piedēvē filozofam Senekam: “Dzīvo katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā”. Viens no draugiem, Simons, iemīlas labākā drauga meitenē, tomēr apspiež savas jūtas. Brālība izjūk laikā, kad visa tauta sadodas rokās, izveidojot Baltijas ceļu.
Pēc divdesmit pieciem gadiem Lietuvā valda pēckrīzes zaudēto ilūziju laiks. Simons apslāpējis nelaimīgās pirmās mīlestības radītās sāpes, attiecības ar sievu kļūst arvien sliktākas, viņš ir vienaldzīgs savas dzīves vērotājs. Atgriezties dzīvē Simonu piespiež bijušā labākā drauga nāve. Simons aptver, ka pats nodevis Senekas dienas ideju, kas reiz nozīmēja tiekšanos pēc piepildītas dzīves, un ir spiests atvērt savas pagātnes Pandoras lādi.

 

Vīruss                       
EUR 33 000
(90’, Grieķija / Francija / Latvija (24 %), režisors Angels Francs, Latvijas puses producents – Alise Ģelze (Tasse Film), Latvijas līdzdalība – mākslinieks Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, grima mākslinieks, aktieru atlase, otrā plāna aktieri, 36 filmēšanas dienas Daugavpilī un Rīgā, Bolderājā)

Petrs (40) un Anna (30) pirms pāris mēnešiem no Atēnām pārcēlušies uz industriālu pilsētu Ziemeļos, kur Petrs, ievērojams vides inženieris, racionāls un nosvērts cilvēks, iesaistījies inovatīvā smagās rūpniecības uzņēmuma izveides projektā. Negaidīts pavērsiens notiek, kad Anna paliek stāvoklī, jo abi zina, ka Petrs nevar būt gaidāmā bērna tēvs. Vai Anna viņu krāpusi? Varbūt viņa ir svētā, kas piedzīvojusi šķīsto ieņemšanu? – tā nospriež vietējā reliģiskā kopiena, bet Petrs noraida šo viduslaiku uzskatu tumsību. Anna redz Petru kā stūrgalvīgu bērnu, kuru gūstā tur viņa paša nepieciešamība visu skaidrot loģiski, kamēr Petrs izmisīgi meklē ceļu, kā aizkavēt sievu laist pasaulē bērnu. Pāra attiecību krīzes kulminācijas punkts ir nežēlīga ticības un racionālā prāta sadursme, bet veltīgā cīņa par jēgu pastāvīgi mainīgajā pasaulē kļūst par apsēstību.

 

DOKUMENTĀLĀS FILMAS:

Garu dziesmas dvēselē
EUR 10 000
(90’, Kanāda / Latvija (18 %), režisors Jiri Bakala, Latvijas puses producents – Gints Grūbe (Mistrus Media), Latvijas līdzdalība – arhīvu un filmēšanas vietu izpēte, 10 filmēšanas dienas Latvijā, daļa filmas varoņu (kori un diriģenti, kuri ieskaņojuši Ramiņa mūziku, tuvinieki), daļa grupas radošā un tehniskā personāla)

Stāsts par ievērojamo Kanādas komponistu, Latvijā dzimušo Imantu Ramiņu. Dzimis Ventspilī un agrā bērnībā caur Vācijas DP nometnēm nokļuvis trimdā, Ramiņš vienlaikus pārstāv savu dzimto Latviju, no kurienes atvedis bagātīgas harmonijas un neatkārtojamas kormūzikas tekstūras, un savu “pieņemto dzimteni” Kanādu ar tās plašajām ainavām un celmlaužu garu.

 

Gladiatori. Cita pasaule
EUR 16 000
(75’, Lietuva / Latvija / Itālija / Beļģija / Šveice / Īrija, režisors Arūnas Matelis, Latvijas puses producents – Uldis Cekulis (Vides Filmu studija), Latvijas līdzdalība – līdzoperatori Ivars Zviedris un Valdis Celmiņš, montāžas režisors Gatis Belogrudovs, skaņu operators Artis Dukaļskis, krāsu korekcija – Krišs Roziņš, viens no filmas varoņiem – sporta ārsts Aldis Cīrulis)

Uz starta līnijas velobraukšana atgādina kino vai modes pasauli – mirdzoši velosipēdi, krāsainas formas, šampanieša lietus un tūkstošiem šova vērotāju. Taču velobraukšanai ir vēl cita, ārkārtīgi smaga, bet fascinējoša puse. Velobraucienā piedalās līderi un gregari (itāļu valodā gregario – ūdens nesēji), un šādam liktenim lemti 99% velobraucēju. Šie “melnstrādnieki” nekad nevarēs aizvest mājās uzvarētāja kreklu no Tour de France vai Giro d’Italia, viņu līgumos cīņa par uzvaru nav pat pieminēta. Gregari cīnās ar nepanesamu karstumu, ledainu aukstumu, stāviem braucieniem kalnā un neiedomājamām sāpēm – tikai tāpēc, lai palīdzētu komandas līderim izcīnīt uzvaru.

 

Operācija “Kāzas”
EUR 10 000
(52’ / 90’, Izraēla / Vācija / Latvija (19%), režisore Anata Zalmansone-Kuzņecova, Latvijas puses producents – Guntis Trekteris (Ego Media), Latvijas līdzdalība – līdzoperators Andrejs Verhoustinskis, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, skaņu operators Arvīds Ceļmalis, krāsu korekcija – Krišs Roziņš, 7 filmēšanas dienas Latvijā)

Nozīmīga 20. gadsimta pasaules vēstures epizode, kas sākusies tieši Latvijā. 70. gados grupa jaunu, Rīgā dzimušu ebreju neredz citu iespēju, kā izlauzties ārpus “dzelzs priekškara” – viņi izplāno lidmašīnas aizdzīšanu, lai aizbēgtu no PSRS. VDK viņus arestē, diviem piespriež nāves sodu, pārējos notiesā uz ilgiem gadiem nometnēs. Taču šis notikums saceļ protestu vilni Rietumos, un PSRS starptautiska spiediena rezultātā sāk izsniegt atļaujas ebrejiem izceļot uz vēsturisko dzimteni Izraēlu. Filmas emocionālo spriegumu kāpina fakts, ka režisore ir divu grupas līderu meita, kas bērnībā apsolījusi vecākiem uzņemt filmu par šo stāstu.

 

ANIMĀCIJAS FILMA:

Lote un pazudušie pūķi
EUR 46 000
(72’, Igaunija / Latvija (36 %), režisori Janno Poldmā, Heiki Ernits, Latvijas puses producents – Vilnis Kalnaellis (Rija), Latvijas līdzdalība – scenārija latviskās versijas autors Andris Akmentiņš, komponists Renārs Kaupers, fonu māksliniece Laima Puntule, skaņu režisors Andris Barons, 36 minūtes filmas laika veido filmu studijas Rija animatoru komanda Latvijā)

Lai atklātu senu noslēpumu, Lote un viņas mazā māšele Rozija dodas meklēt senākos dzīvniekus pasaulē – pirmatnējos pūķus ugunsspļāvējus. Pēc elpu aizraujošiem piedzīvojumiem Lote un Rozija pūķus patiešām atrod, taču pārsteigumi ar to tikai sākas.

 

11.08.2015.