Lokarno kinofestivāla ieguvumi Latvijas producentiem un režisoriem

Šveicē šonedēļ noslēdzas 71. Lokarno starptautiskais kinofestivāls, kurā aktīvi piedalījās vairāki Latvijas kinoveidotāji – jauno producentu sadarbības platformā “Match Me!” strādāja producenti Kristele Pudane un Matīss Kaža, bet sadaļā “Documentary Summer School” piedalījās režisore Ieva Ozoliņa ar savu topošo filmu “Mana māte valsts”.

Festivāla ietvaros jau ceturto reizi darbojās jauno producentu sadarbības platforma Match Me!, kas tiek organizēta sadarbībā ar Baltijas valstu kino centriem, Cinema do Brasil, Izraēlas filmu fondu, Instituto Luce Cinecittà – Filmitalia, Meksikas filmu institūtu, Polijas filmu institūtu un SWISS FILMS. Match Me! mērķis ir jaunu, perspektīvu producentu un jaunu filmu kompāniju pieredzes un atpazīstamības veicināšana, un Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma novērojusi, ka jaunu cilvēku klātbūtne festivāla norisēs bijusi ļoti pamanāma un atsvaidzinoša.

Filmas Baltu ciltis producente Kristele Pudane atzīst, ka dalība festivālā bijusi “maksimāli produktīva – tika organizētas tikšanās ar ārvalstu filmu producentiem, izplatītājiem un festivālu programmu vadītājiem, pie kuriem normālos apstākļos mūsu mazās valsts producentiem pieeja ir diezgan limitēta. Tā bija iespēja mums ne tikai uzzināt par starptautiskām kino jomas aktualitātēm, bet arī prezentēt savus filmu projektus, atrast potenciālos kopproducentus, dibināt kontaktus un vienlaikus parādīt Latviju kā mazu, bet arī mākslinieciski nozīmīgu valsti Eiropas un pasaules kino kontekstā”.

Studijas Tritone praktiskais ieguvums no dalības platformā Match Me! ir potenciālie Polijas, Norvēģijas un Zviedrijas kopproducenti topošajai brāļu Ābeļu spēlfilmai Nemierīgie prāti, iespējams partneris no Polijas studijā Marana topošajai spēlfilmai Bedre un interese no vairākiem festivāliem par Tritone Studio īsfilmām un Simtgades dokumentālo drāmu Baltu ciltis / Eiropas pēdējie pagāni. Kristele Pudāne stāsta, ka franču, vācu, zviedru un norvēģu kopproducenti izteikuši arī interesi filmēt savus spēlfilmu projektus Latvijā, piesaistot Latvijas studiju kā mazākuma kopražotāju vai arī izmantojot Latvijas nodokļu atlaižu sistēmu (Nacionālā Kino centra un līdzfinansējumu un/vai Rīgas filmu fonda iespējas).

Ņujorkā studējušais režisors un producents Matīss Kaža stāsta: “Man šī bija ļoti vērtīga pieredze, jo līdz šim lielākā daļa manu industrijas kontaktu bija no ASV, bet Match Me! programmas ietvaros ar savas kompānijas projektiem iepazīstināju kolēģus no Šveices, Francijas, Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm, arī no Dienvidamerikas un Izraēlas. Veiksmīgi piesaistīju kopražošanas partnerus no Zviedrijas, Polijas un Igaunijas gan topošajam jauniešu vesternam Kur vedīs ceļš, gan arī politiskajai satīrai Azartspēle, pie kuras scenārija šobrīd strādā asprātīgais latviešu-britu rakstnieks Miks Koljers. Tieši par šo projektu interese no izplatītājiem un producentiem bija īpaši liela, jo filmas scenārijs paredz ironisku un labākajās britu melnā humora tradīcijās ietvertu skatījumu uz bēgļu krīzi Eiropā”.

Platformas Match Me! darbība festivāla laikā tika aprakstīta arī kinopasaulē nozīmīgajā izdevumā Variety, kur pētīts, vai šiem 24 jaunajiem producentiem no tik dažādām valstīm ar atšķirīga mēroga kinoindustrijām ir tomēr kopīgas problēmas un izaicinājumi. (Lasiet ŠEIT).

Citā Lokarno festivāla sadaļā Documentary Summer School ar studijā Fa Filma topošo un Nacionālā Kino centra atbalstīto dokumentālās filmas projektu Mana māte valsts piedalījās režisore Ieva Ozoliņa, tā būs režisores trešā filma pēc skatītājiem jau labi pazīstamajiem un Latvijas sabiedrībā karsti apspriestajiem darbiem Mans tēvs baņķieris (2015) un Dotais lielums – mana māte (2018).

Jau iepriekš bijis jūtams, ka starptautiskajā kinoprofesionāļu vidē arī Ievas Ozoliņas topošā filma izpelnās lielu interesi, jo skar sociāli skarbu un aktuālu tēmu par indivīda attiecībām ar valsti – varu un sabiedrību. Arī Lokarno festivāla dokumentālā kino programmu Ieva Ozoliņa sauc par ļoti spēcīgu sociāli orientētu filmu skati, un likumsakarīgi, ka dokumentālistu vasaras skolas fokuss bija ētikas jautājumi dokumentālajā kino. Topošās filmas producente Madara Melberga atzīst: “Tas, ka mūsu režisore piedalās šādā diskusijā ar savu skatpunktu, apstiprina, ka Latvijas kinoskatītāji, tāpat kā starptautiska auditorija, precīzi uztver viņas filmās iekodētos konfliktus – indivīda personiskie ētikas jautājumi kinomākslā ir tikpat svarīgi kā globāli ētikas jautājumi”.

Ieva Ozoliņa norāda, ka Lokarno piedāvātā ētikas forma dokumentālajā kino sastāv no trīs komponentēm, kam vajadzētu būt līdzsvarā – filmas varoņa tiesības būt vai nebūt parādītam attiecīgā rakursā, skatītāja tiesības uzzināt un visbeidzot filmas veidotāju tiesības piešķirt filmai savu interpretāciju. Režisores personiskais viedoklis ir: “Jo filma spēcīgāka, jo vairāk pretrunīgu viedokļu tā raisa, jo visas trīs minētās puses tiek emocionāli dziļi aizskartas. Skaidrs, ka dokumentālists veido filmu no sava aspekta; kino nav objektīvs un, atšķirībā no žurnālistikas, tam arī nav jābūt objektīvam.”

Kā jau ziņots, Lokarno starptautiskais kinofestivāls ir viens no tradīcijām bagātākajiem un nozīmīgākajiem A klases festivāliem Eiropā, tāpēc Latvijas filmu nozarei mērķtiecīga klātbūtne šajā festivālā ir ļoti svarīga. Īpaši šajā gadā, kad Latvijas valsts svin Simtgadi, Nacionālais Kino centrs kopā ar Baltijas kolēģiem izvērš aktīvu starptautisku darbību dažādos nozīmīgos kinofestivālos un kinoindustrijas notikumos, turklāt arī festivāli no savas puses izrāda interesi par Latvijas filmām un to veidotājiem.

Informāciju sagatavoja
Kristīne Matīsa,
NKC vecākā referente informācijas jautājumos
(kristine.matisa@nkc.gov.lv, 26129954, 67358879)

10.08.2018.

 

MEDIJOS:

Galvenais ir iztēle” (Kristele Pudane intervijā Ilzei Auzānei par Lokarno festivāla ieguvumiem, Diena, 14.08.2018.)