Arhīvs

LKS rīko dokumentālistu jubileju vakaru

Ceturtdien, 18. maijā plkst. 18:00 kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina uz izcilu Latvijas kinodokumentālistu jubileju atceres pasākumu. Jubilāri – Vladimirs Gailis (1917-2009), Irina Mass (1917-1991), Laimons Gaigals (1922-1990), Viktors Lorencs (1927-1992), programmā jubilāru filmas, vakaru vada kinorežisors un operators, jubilāru līdzgaitnieks Ivars Seleckis.

ielugums jpg

Tuvojoties Latvijas Republikas simtgadei, godināsim filmu autoru piemiņu, kuri devuši ieguldījumu Latvijas, tās vēstures un vērtību veidošanā un glabāšanā, bijuši spožas personības, autoritātes profesionalitātes un ētikas aspektos kā kolēģiem, tā skatītājiem.

Piedāvājam unikālu, sen neredzētu dokumentālo filmu programmu, kuru ievadīs kolēģu atmiņu stāsti. Vakara vadītājs – kinorežisors un operators, jubilāru līdzgaitnieks Ivars Seleckis.

Bagātais pūrs (1958, m/b, režisors un operators Laimons Gaigals)
Nemierīgās sirdis (1958, m/b, režisors Hermanis Šuļatins, operatori Vladimirs Gailis, Hermanis Šuļatins)
Pasaulē ir tāds puika (1962,  m/b, režisors un operators Laimons Gaigals, scenārists Aivars Freimanis)
TTT (1965, m/b, režisore Irina Mass, operatori Vladimirs Gailis, Valdis Kroģis, Heinrihs Pilipsons, scenārija autors Hercs Franks)
Šoferi (1971, m/b, režisors un operators Laimons Gaigals)
Saruna ar karalieni (1980, krāsaina, režisors Rolands Kalniņš, scenārija autors Viktors Lorencs, operators Juris Podnieks)

Kinooperatoram VLADIMIRAM GAILIM – 100 (18.05.1917 – 12.02.2009.). Viņš bija spožs profesionālis, meistars, vairāku paaudžu kinooperatoru izcils skolotājs. Ne velti viņam bija draudzīgā iesauka „Boss Gailis.” Viņa skolnieki ir visi tālaika vadošie operatori Latvijā – Ivars Seleckis, Kalvis Zalcmanis, Dāvis Sīmanis, Gvido Skulte, Juris Podnieks, Sergejs Nikolajevs un citi, kas izgājuši asistenta praksi pie staltā, līdzsvarotā Bosa – daudzu simtu dokumentālo sižetu un ap 30 filmu autora, kas veido Latvijas audiovizuālo vēsturi.  Par visu augstāk Boss turēja profesionālo godu un ētiku.

Režisoram un operatoram LAIMONAM GAIGALAM – 95 (24.05.1922 – 03.03.1990.). Laimons Gaigals izglītību ieguvis Berlīnes kinooperatoru skolā 1943.gadā. Bijis frontes operators, piedzīvojis daudz ekstremālu situāciju, tad izsūtījumu uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Rīgas kinostudijā, kur veidojis ap 90 dažādas tematikas dokumentālo filmu, arī viņa kontā apmēram pusotrs tūkstotis kinožurnālu sižetu. Gaigalam raksturīga īpaša latviskuma izjūta, 1988.gadā viņš kā pirmais izveidoja filmu, kas atklāj vēstures netaisnību pret latviešu tautu, – Vai plankumi vēsturē balti, 1989.gadā tapusi pilnmetrāžas filma Latvijas laikā.

Pieminēsim un godināsim arī kinodramaturgu VIKTORU LORENCU (30.07.1927 – 26.01.1992.), kurš vairāk zināms kā izcilu spēlfilmu scenārists – Rolanda Kalniņa filmām Akmens un šķembas / Es visu atceros, Ričard! (1966), Ceplis (1972), Ja mēs visu to pārcietīsim (1987), Aloiza Brenča seriālam Vecā jūrnieku ligzda (1989) un citām, bet Lorencam bija nozīmīga loma arī jaunā, pasaulē plaši pazīstamā Rīgas dokumentālā kino stila radīšanā.

Kinorežisore un operatore, kuplas kino dinastijas pārstāve IRINA MASS, kuras 100. jubileja bija 22. aprīlī (22.04.1917. – 28.01.1991.), ir autore vairāk nekā 60 dokumentālajām filmām, portretējusi daudzus ievērojamus Latvijas cilvēkus.

Šogad pavasarī apaļas jubilejas aprit vēl vairākām Latvijas kinovēsturē nozīmīgām personām, par kurām stāsta Latvijas Kinematogrāfistu savienības sagatavota fotoizstāde kinoteātra Splendid Palace vestibilā – blakus izcilajam režisoram Rolandam Kalniņam arī montāžas režisore Maija Selecka, rakstnieks un scenārists Jūlijs Vanags, režisors un festivāla Arsenāls tēvs Augusts Sukuts, režisors Jānis Putniņš un citi.

Ieeja brīva, jubilejas atbalsta Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, LKA Rīgas Kino muzejs

Informācija:
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
26440470

16.05.2017.