Arhīvs

“Lielais Kristaps” izziņo 2019. gada programmu un starptautisko žūriju

Nozīmīgākākais Latvijas filmu nozares pasākums – Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” – šogad norisināsies no 7. līdz 12. novembrim, piedāvājot skatītājiem iespēju kinoteātrī “Splendid Palace” vienkopus noskatīties nominētās filmas, studentu konkursa filmas, ārpuskonkursa pirmizrādes, piedalīties radošajās darbnīcās un diskusijās, apmeklēt seminārus un svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju, kas notiks 12. novembrī.

 

Festivāla oficiālā atklāšana būs 8. novembrī kinoteātrī Splendid Palace 19:00, kur gandrīz vienlaikus ar pirmizrādi Forum Cinemas tiks demonstrēta ilgi gaidītā, pēc Aleksandra Grīna tāda paša nosaukuma romāna motīviem veidotā spēlfilma Dvēseļu putenis (rež. Dzintars Dreibergs); Lielajam Kristapam šogad tā ir ārpuskonkursa filma un sacensībā par balvām iesaistīsies nākamgad.

Jau no 7. novembra skatītājiem būs iespēja redzēt vairākas nominētās spēlfilmas un studentu filmu konkursa nominantus (visa filmu programma ŠEIT), bet nedēļas nogalē, 9. un 10. novembrī, Lielais Kristaps aicina ģimenes noskatīties Nacionālajai kino balvai nominētās animācijas filmas Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, Saule brauca debesīs, Rīgas ceriņi un Projām, kā arī piedalīties Valmiermuižas radošajās darbnīcās pirms filmu seansiem jau no plkst. 10:00. Īpašā cena ģimenes kino apmeklējumam – 10 EUR četrām personām (1 līdz 2 pieaugušie un bērni līdz 12 gadu vecumam).

Tāpat sestdien, 9. novembrī, Splendid Palace Lielajā zālē notiks režisora Ivara Zviedra dokumentālo īsfilmu pirmizrādesAfigenna (17 min) un Meikots Īrijā (42 min); šajās filmās režisors sev raksturīgajā manierē, balansējot starp drāmu un komēdiju, ielūkojas vecāku un bērnu attiecību niansēs. Pēc filmām antropologs Andris Šuvajevs aicina uz diskusiju par bērniem un vecākiem globalizētajā pasaulē.

Tajā pašā dienā Splendid Palace Mazajā zālē 16:00 tiks pirmizrādīta režisora Pētera Ķimeļa ārpuskonkursa dokumentālā filma Tēvi ’88, kurā jauns cilvēks meklē savu nekad nepazīto tēvu un pārbauda vairākus kandidātus. Drīz pēc tam 17:30 pirmizrādi piedzīvos režisora Ermīna Baltā īsfilma Nakts Pitfāls, kas nominēta kategorijā Labākā īsmetrāžas filma.

Svētdien, 10. novembrī, 14:00 Splendid Palace Mazajā zālē aicinām apmeklēt šī gada mūža balvas laureāta Vara Braslas goda seansu, kurā tiks demonstrēta režisora retrospektīva, ieeja šajā seansā ir bez maksas.

Vakarā 18:30 – ārpuskonkursa pirmizrāde Etiopijas, Latvijas, Igaunijas, Rumānijas un Spānijas kopražojuma zinātniskās fantastikas spēlfilmai Jēzus rāda tev lielceļu, epizodiskā lomā – aktrise Iveta Pole.

Lāčplēša dienu 11. novembrī varēs svinēt, apmeklējot Latvijas Televīzijas programmas Latvijas Kods. Latvija Šodien dokumentālo īsfilmu pirmizrādes. Programmas pirmajā daļā 17:30 tiks demonstrētas divas filmas – brāļu Laura un Mārča Ābeļu kopīgi režisētā Pārgājiens ’44, un Andras Doršs Skaistai būt. Programmas otro daļu turpinās sieviešu režisoru “uznāciens” – 19:00 varēsim redzēt Adrianas Rozes Vārdotājas, Aijas Bley Brīva vieta – Lastādija, Katrīnas Tomašickas un Lauras Meļķes kopdarbu Prīsters.

Svētku vakaru 11. novembrī varēs noslēgt 18:00, kopā ar ģimeni skatoties Dzintara Dreiberga filmu Dvēseļu putenis.

Pasākuma kulminācija – svinīgā apbalvošanas ceremonija 12. novembrī – sāksies 19:30 ar sarkano paklāju un 20:30 ar šī gada Lielā Kristapa tematikas Kristaps izmeklē radošu izspēli un laureātu apbalvošanu. Balvu pasniegšanas ceremonija būs vienlaikus informējošs un izklaidējošs pasākums, kurā piedalīsies nominanti un īpašie viesi. Skatītāji balvu pasniegšanas ceremoniju varēs skatīties klātienē, iegādājoties biļetes, vai arī Latvijas televīzijas tiešraidē plkst. 21:15 un LSM platformā no 20:00.

Šogad Lielā Kristapa žūrijā (skat. zemāk) strādās ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē augsti novērtēti kino profesionāļi – kinozinātniece, FIPRESCI pārstāve Zane Balčus (LV), kinorežisors un pedagogs Dāvis Sīmanis (LV), kinorežisors un producents Arvīds Krievs (LV), kino un TV mūzikas komponiste Lolita Ritmane (ASV), kinorežisors un pedagogs Boriss Frumins (ASV), kinoscenāriste un pedagoģe Larisa Gūtmane (Kanāda), kinorežisors Audrjus Stonis (LT). Par žūrijas komfortu pasākuma laikā rūpēsies oficiālais Lielā Kristapa auto Mercedes-Benz.

Biļetes uz Lielā Kristapa filmām un pasākumiem ir pieejamas Lielā Kristapa un kinoteātra Splendid Palace mājas lapās un kinoteātra kasē. Lielā Kristapa dienās ikvienam ir iespēja piedalīties skatītāju balsojumā, balsojot par savu favorītu līdz 10. novembra vakaram portālā DELFI.

Šis ir pirmais gads, kad Nacionālajai kino balvai nominētās filmas var noskatīties ne tikai kinoteātrī – kopā ar Nacionālās kino balvas sadarbības partneri Helio ir dota iespēja Lielā Kristapa filmas vērot visā Latvijā, ikvienā mājoklī un jebkurā brīdī – Shortcut lietotnes īpašajā sadaļā Lielais Kristaps ir iekļauta šī un iepriekšējā gada nominēto filmu izlase.

Savukārt filmu nozares profesionāļi no 7.-8. novembrim tiek aicināti piedalīties spēlfilmu scenāriju rakstīšanas seminārā, kuru vadīs pasaulē atzīta kinodramaturģe un pasniedzēja Dr. Linda Sīgera (ASV). Šis seminārs tiek rīkots sadarbībā ar Eiropas Savienības kultūras atbalsta programmu Radošā Eiropa Media. Informācija par pasākuma norisi un pieteikšanos: mediadesklatvia.eu

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju, atbalsta Rīgas dome, Hannu-Pro un Kanādas vēstniecība Latvijā, oficiālais Lielā Kristapa auto ir Mercedes-Benz. Sadarbības partneri – Rīgas nami, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Rīgas Kino muzejs, oficiālais Mercedes-Benz pārstāvis Latvijā SIA Domenikss, viesnīca Neiburgs, Ekomaisi NRJ printing, Prestige Cuvee, Entresol, Valmiermuižas alus, Skrīveru saldumi, Mitto. Informē – Latvijas Televīzija, DELFI, Helio, Latvijas Radio, Kino Raksti, Diena, Clear Channel, Caffeine un Radio Tev.

Vairāk informācijas: http://www.lielaiskristaps.lv/

 

NACIONĀLĀS KINO BALVAS “LIELAIS KRISTAPS” ŽŪRIJA:

 

 

ZANE BALČUS

Kinozinātniece un kritiķe, FIPRESCI Latvijas nodaļas valdes locekle un zinātniskā asistente Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā. Kopš 2019. gada ir Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, ar plašu pieredzi projektu veidošanā kino nozarē (filmu programmas, izstādes, konferences). Vadījusi LKA Rīgas Kino muzeju (2014-19), veidojusi starptautiskā kino festivāla Arsenāls programmas (2002-2005), ir vairāku kino nozarei veltītu grāmatu līdzautore (Inscenējuma realitāte. Latvijas aktierkino vēsture (2011), Rolanda Kalniņa telpa (2018)). Publicējusi akadēmiskus un populārzinātniskus rakstus medijos Latvijā un ārvalstīs, kopš 2019. gada ir Latvijas korespondente Eiropas kino industrijas portālā Filmneweurope.com.

 

 

 

DĀVIS SĪMANIS

Dāvis Sīmanis ir starptautiski novērtēts kinorežisors, scenārists un kino teorētiķis. Kopš 2013.gada mākslas zinātņu doktors, asociētais profesors Latvijas Kultūras akadēmijā, kino teorijas, montāžas un režijas pasniedzējs, bijis arī prestižās Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) asociētais profesors. 2019. gadā Dāvis Sīmanis ir Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes un filmu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Dāvja Sīmaņa filmogrāfijā ir vairākas plaši starptautiski izrādītas un apbalvotas dokumentālās un spēlfilmas – Pa-saules skaņa (2010), Pēdējā tempļa hronikas (2012), Escaping Riga (2014), Pelnu sanatorija (2016), Mūris (2018), Tēvs Nakts (2018). Par Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts Dāvis Sīmanis 2018. gadā saņēma Lielo Kristapu kā labākais spēlfilmas režisors. Filma joprojām piedalās un gūst atzinību pasaules kinofestivālos, turklāt izvirzīta kā Latvijas pieteikums ASV kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma.

 

 

ARVĪDS KRIEVS

Filmu režisors, scenārists un producents, beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu, Augstākos režisoru un scenāristu kursus Maskavā, ir Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis. Rīgas kinostudijā sācis strādāt jau 1964. gadā un apguvis dažādas profesijas, 70. gadu sākumā debitējis kā dokumentālā kino režisors, 80. gados uzņēmis aktierfilmas Spēle (1981), Aveņu vīns (1984) un Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987), kas 1987. gada Lielajā Kristapā saņēma deviņas profesionālās balvas. 1990. gadā Arvīda Krieva režisētā filma Ievas paradīzes dārzs saņēma Lielā Kristapa balvu kā labākā spēlfilma. Studijas Kaupo Filma dibinātājs, tur uzņēmis vairākas dokumentālās filmas un divas spēlfilmas – Man patīk, ka meitene skumst (2004) un Dancis pa trim (2011).

 

 

LOLITA RITMANE

Latviešu izcelsmes amerikāņu komponiste Lolita Ritmane strādā Holivudā, ir televīzijas seriālu un filmu mūzikas autore un prestižās Emmy balvas laureāte. Lolita Ritmane divas reizes tikusi nominēta balvai Primetime Emmy un astoņas reizes nominēta balvai Daytime Emmy, 2001. gadā šo balvu saņēmusi par mūziku animācijas seriālam Batman Beyond (1999). Jau studiju gados Lolita Ritmane uzsāka darbu nošu bibliotēkās un veicot instrumentācijas filmu studijās Warner Brothers un Walt Disney Studios. Sadarbība ar leģendāro Šērliju Volkeri (Shirley Walker), kuru dēvē par “pirmo sievieti komponisti Holivudā”, Lolitai Ritmanei pavēra iespēju uzsākt karjeru lielās Holivudas studijās, sākot ar TV animācijas bestselleriem Batman: The Animated Series un Superman: The Animated Series. Lolita Ritmane raksta mūziku ne tikai filmām un seriāliem, bet arī skatuves mūzikliem un simfonisko orķestru koncertiem. Viens no jaunākajiem viņas kinodarbiem ir mūzika spēlfilmai Dvēseļu putenis, kas tika ieskaņota ar īpašierakstam apvienotu simfonisko orķestri.

 

 

BORISS FRUMINS

Režisors, scenārists un kino pasniedzējs Boriss Frumins, kurš 70. gados emigrēja no Latvijas uz ASV, ir vairāku spēlfilmu autors, Rīgas kinostudijā uzņemta Ģimenes melodrāma (1976), bet filma Jaunības kļūdas / Ошибки юности (1978) tika demonstrēta 1989. gada Kannu kinofestivāla sadaļā Un certain regard. Ilgus gadus Boriss Frumins strādājis kā režijas pasniedzējs prestižajā Ņujorkas Filmu skolā / TISCH School of the Arts; viņa studentu vidū ir daudzi pasaulē atzinību guvuši režisori (Debra Garnik, Levan Koguashvili, Eli Roth). Ar dažiem saviem bijušajiem studentiem Boriss Frumins turpina profesionālu sadarbību, strādājot pie viņu filmām kā konsultants vai scenāriju līdzautors. No 2006. līdz 2008. gadam Boriss Frumins vadīja maģistra studiju programmu Baltijas Filmu un mediju skolā / Baltic Film and Media School (BFMS) Tallinā, Baltijas valstu pirmajā starptautiskajā kino skolā.

 

 

LARISA GŪTMANE

Kanādas latviešu kino scenāriste Larisa Gūtmane strādā kino un TV industrijā jau vairāk nekā 20 gadus, darbojusies arī ievērojamās filmu un TV studijās Alliance Atlantis (Toronto, Kanāda) un HBO Films (Ņujorka, ASV). Šobrīd turpina darbu prestižajā Toronto starptautiskajā filmu festivālā (TIFF), strādā kā scenāriju konsultante un vērtētāja filmu studijās, ir scenāriju rakstīšanas pasniedzēja Toronto un Ryerson universitātēs. Strādājusi žūrijas sastāvā Kanādas TV filmu balvā Telefilm Canada, filmu industrijas forumā Ontario Creates un kinofestivālā The Female Eye Film Festival.

 

 

AUDRJUS STONIS

Lietuviešu poētiskā kino lielmeistars Audrjus Stonis ir vairāk nekā 20 dokumentālo filmu autors, viņa filma Neredzīgo zeme / Neregių žemė 1992. gadā ieguvusi Eiropas Kino akadēmijas balvu kā gada labākā dokumentālā filma. Audrjus Stonis regulāri sadarbojas ar Latvijas studiju VFS Films un kopā ar režisori Kristīni Briedi veidojis Latvijas simtgades dokumentālo filmu Laika tilti (2018), kas 2018. gadā saņēma Lielo Kristapu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, bet šogad Lietuva to izvirzījusi kā savu pieteikumu sacensībai par ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma.

 

29.10.2019.