Balvu saņem Latvijā vecākais kinoprofesionālis, mākslinieks VIKTORS ŠILDKNEHTS.
Latvijas Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps nu jau tradicionāli tiek pasniegta balva par mūža ieguldījumu kinomākslā. To saņem izcilas personības, kuru nopelni Latvijas kinovēsturē ierakstīti zelta burtiem. 1998. gadā šo balvu saņēma aktieris Eduards Pāvuls, 2000. gadā – leļļu filmu režisors Arnolds Burovs, 2001. gadā – dokumentālo filmu režisors Hercs Franks,
2003. gadā – aktrise Elza Radziņa, 2005. gadā – režisors Rolands Kalniņš,
2007. gadā – aktrise Vija Artmane.
2009. gadā balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņems Latvijā vecākais kinoprofesionālis – 1917. gadā dzimušais kinomākslinieks, kombinēto uzņēmumu (mūsdienu izpratnē specefektu) speciālists Viktors Šildknehts, kura biogrāfijā ir gandrīz 40 spēlfilmu.
Viktors Šildknehts dzimis 1917. gada 27. janvārī Sanktpēterburgā, holandiešu aristokrātu pēcteču ģimenē. Viņa māte Lidija bija aktrise Marijas teātrī, bet tēvs, vācietis Pēteris Ludvigs Šildknehts, bijis teātra dekorators, kopš 1924. gada dzīvojis Francijā un Spānijā, 1928. gadā kā dekorators strādājis Salvadora Dalī un Luisa Bunjuela filmā Andalūzijas suns.
Viktors Šildknehts jaunībā aizrāvies ar burāšanu un kuģu modeļu veidošanu, bet 1943. gadā no blokādes ielenktās Ļeņingradas pārcēlies uz Alma-Atu, kur evakuācijā strādāja kinostudijas Ļenfiļm un Mosfiļm. Tur viņš bijis kaskadieris un statists vāciešu lomās, sācis apgūt kombinēto uzņēmumu mākslinieka profesiju, strādājis arī Sergeja Eizenšteina filmā Ivans Bargais (1943). Pēc Otrā pasaules kara Viktors Šildknehts komandēts uz Latviju, lai jaunceļamajā Rīgas kinostudijā organizētu kombinēto kadru uzņemšanas grupu, un līdz 60. gadu vidum strādājis visās spēlfilmās, kur vien bija nepieciešami kombinētie uzņēmumi. Pēdējā no tām bija Gunāra Pieša filma Maija un Paija (1990).
1964. gadā režisors Aleksandrs Leimanis un operators Māris Rudzītis aicina Viktoru Šildknehtu kļūt par mākslinieku inscenētāju filmā Cielaviņas armija, un kopš tā laika līdz 80. gadu vidum viņš bijis mākslinieks gandrīz 30 spēlfilmās.
Pēc aiziešanas pensijā Viktors Šildknehts turpina nodarboties ar jaunības dienu aizraušanos – kuģu modeļu būvēšanu, turpina arī gleznot; viņa gleznas tikušas izstādītas Melngalvju namā un citur, bet kuģu modeļi – Klaipēdas Jūras muzejā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.
Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps 2009 laikā kinoteātrī Rīga būs apskatāma izstāde par Viktora Šildknehta profesionālo darbību, bet goda seansā 2. oktobrī tiks demonstrēta Leonīda Leimaņa un Pāvela Armanda filma Salna pavasarī (1955), kur Viktors Šildknehts strādājis kā kombinēto uzņēmumu mākslinieks.
VIKTORS ŠILDKNEHTS
Kombinēto uzņēmumu mākslinieks (15 filmas):
1947 – Mājup ar uzvaru (režisors Aleksandrs Ivanovs)
1955 – Salna pavasarī (Pāvels Armands, Leonīds Leimanis)
1956 – Kā gulbji balti padebeši iet (Pāvels Armands)
1957 – Nauris (Leonīds Leimanis)
1958 – Latviešu strēlnieka stāsts (Pāvels Armands)
1959 – Šķēps un roze (Leonīds Leimanis)
1960 – Vētra (Varis Krūmiņš, Rolands Kalniņš)
1961 – Kārkli pelēkie zied (Gunārs Piesis)
1961 – Velna ducis (Pāvels Armands)
1963 – Jolanta (Vladimirs Gorikers)
1964 – Kapteinis Nulle (Leonīds Leimanis)
1964 – Cara līgava (Vladimirs Gorikers)
1966 – Pēdējais blēdis (Vadims Mass, Jans Ebners)
1971 – Meldru mežs (Ēriks Lācis)
1990 – Maija un Paija (Gunārs Piesis)
Mākslinieks inscenētājs (24 filmas):
1964 – Cielaviņas armija (Aleksandrs Leimanis)
1965 – „Tobago” maina kursu (Aleksandrs Leimanis)
1967 – Cīruļi atlaižas pirmie (Māris Rudzītis)
1968 – Cielaviņas armija atkal cīnās (Aleksandrs Leimanis)
1969 – Trīskārtējā pārbaude (Aloizs Brenčs)
1971 – Pilsēta zem liepām (Aloizs Brenčs)
1972 – Kapteinis Džeks (Ada Neretniece)
1973 – Pieskāriens (Rostislavs Gorjajevs)
1973 – Oļegs un Aina (Aleksandrs Leimanis)
1974 – Uzticamais draugs Sančo (Jānis Streičs)
1975 – Mans draugs – nenopietns cilvēks (Jānis Streičs)
1976 – Meistars (Jānis Streičs)
1977 – Un rasas lāses rītausmā (Pēteris Krilovs)
1978 – Aiz stikla durvīm (Oļģerts Dunkers)
1979 – Gaidiet „Džonu Graftonu” (Andris Rozenbergs)
1982 – Salavecīša personiskā dzīve (Andris Rozenbergs)
1983 – Mirāža (Aloizs Brenčs)
1983 – Šāviens mežā (Rihards Piks)
1984 – Pēdējā vizīte (Ada Neretniece)
1985 – Tikšanās uz Piena ceļa (Jānis Streičs)
1986 – Pēdējā reportāža (Dzidra Ritenberga)
1987 – Dīvainā mēnessgaisma (Gunārs Cilinskis)
1988 – Sēklis (Ēriks Lācis)
1988 – Svešais (Lūcija Ločmele)
Mākslinieks pasūtījuma filmās:
1966 – Bīstamais ceļš (rež. O. Dunkers – dok. filma par sifilisa profilaksi)
1966 – Es nodzīvošu simt gadu (rež. O. Dunkers – spēles īsfilma par vēža profilaksi)