Leģendārā Latvijas kinozinātniece Valentīna Freimane Rīgas Kinomuzeja lekciju cikla ietvaros Tas, ko tu nedrīksti nezināt! 10. un 11. decembrī plkst. 18.00 muzejā lasīs lekcijas par čehu kino.

Īpašs akcents – mūsdienu čehu kinematogrāfa cilvēciskumu, humānismu un prasmi stāstīt šķietami vienkāršus, taču emocionāli tik uzrunājošus stāstus par «vienkāršajiem cilvēkiem».

Valentīnas Freimanes 70. – 80. gadu kinolektoriji jau kļuvuši par leģendu. Padomju aizliegumu vidē viņas lekcijas bija vienīgais iespēja uzzināt par citu, padomijai paralēlu kino pasauli. Daudzi šobrīd pazīstami kultūras darbinieki – LNO direktors Andrejs Žagars, režisors Alvis Hermanis, fotogrāfs Valts Kleins u.c. savulaik iespaidus par rietumu kultūru un kino sāka iepazīt tieši ar Valentīnas Freimanes palīdzību. Unikāla ir ne tikai kinozinātnieces informācijas bagāža, bet arī stāstījuma veids un pašas pieredzētais – viņas tēvs 20.-30. gados strādāja par juridisko konsultantu pasaulslavenajā vācijas filmu studijā UFA, savukārt viņas ģimenes draugu lokā bija tādas personības kā brāļi Nobeli, Moriss Ševaljē, Antons Litvaks u.c.

Čehu kinematogrāfija vienmēr ir bijusi Valentīnas Freimanes mīlestības un intereses objekts, arī zīmīgs jēdziens pasaules kino vēsturē, kur XX gs. čehu “jauno vilni” pazīst līdztekus “franču jaunajam vilnim” – tātad jauneklīgam, savulaik arī revolucionāram kino virzienam — sajūtās, izteiksmē kino valodā un stāstījumā. Līdz pat 1968.gadam, kad čehu, tolaik Čehoslovākijas, kino atdzimšanai svītru pārvilka Prāgas pavasaris, proti, padomju tanki Prāgas ielās, šī kinematogrāfija radīja izcilus talantus – Milošu Formanu, Veru Hitilovu, Ivanu Passeru u.c.

XXI gs. sākumā čehu kino ir kļuvis citādāks. Tam varbūt nepiemīt tik spilgta izaicinājuma potenciāls, toties tas var lepoties ar labu stāstnieka prasmi, kā arī spēju būt draudzīgam pret ļoti plašu skatītāju auditoriju, turklāt absolūti nezaudējot kvalitāti.

Viens no čehu kino spēcīgajiem trumpjiem ir «cilvēciskās komēdijas». Šim virzienam var pieskaitīt gan Jana Hržebeka filmu Mums jāturas kopā (Divided We Fall, 2000), kas bija nominēta Oskaram labākās ārzemju filmas kategorijā, gan filmu Koļa (Kolya, 1996), kas 90. gadu vidū sāka čehu kino «otro slavas vilni». Filma Koļa, ko veidoja tolaik jauns režisors, trīsdesmitgadīgais Jans Šveraks, saņēma Oskaru kā labākā ārzemju filma.

Čehu filmas ir populāras pašu mājās, turklāt tās var kalpot par uzskatāmu piemēru, kā, nezaudējot māksliniecisko kvalitāti, var sasniegt ļoti plašu auditoriju.

Par šiem aspektiem un arī daudz ko citu — leģendārās kinovēstures stāstnieces Valentīnas Freimanes lekcijā!


Papildus Valentīnas Freimanes lekcijām tiks demonstrētas čehu kinofilmas:

Jana Hržebekafilma Mums jāturas kopā (Divided We Fall, 2000), kas tikarādīta kinoforumā Arsenāls 200. gadā, un
Jana Šveraka Oskaru ieguvusī filma Koļa (Kolya, 1996), kas Latvijā vēl nav piedzīvojusi publisko izrādīšanu.
 
 
Lekciju ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Ieeja uz lekciju bez maksas.

NB! Sakarā ar ierobežoto vietu skaitu, lūdzam uz lekcijām pieteikties iepriekš!
kinomuzejs@nfc.gov.lv, tālr.: 67358873