Kinorežisores Ilonas Brūveres radošais vakars

Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina uz kino un TV režisores un žurnālistes Ilonas Brūveres radošo vakaru “Filmas. Fakti. Fragmenti” 10. septembrī 18:00 kinoteātrī Splendid Palace. Vakaru vada kino teorētiķis un režisors Dāvis Sīmanis, vakara viesis – mūziķis Goran Gora. Programmā fragmenti no režisores filmām, TV raidījumiem un krāšņajām Rīgas svētku ceremonijām.

 

Ilona Brūvere sākusi strādāt Rīgas kinostudijā 1972. gadā kā režisora un montāžas asistente, divus gadus vēlāk viņa jau uzņem savu pirmo dokumentālo filmu Ir jāiet, to producē Rīgas kinostudijas Jauno kinematogrāfistu klubs un Jauno kinematogrāfistu festivālā Viļņā viņas pirmā filma iegūst galveno festivāla balvu Zelta gailis. Otro jaunās kinorežisores filmu Jaunie Rīgas kinostudija noliek plauktā 1979. gadā, kad Brūvere personīgu iemeslu dēļ emigrē uz Vāciju (tolaik – Vācijas Federatīvo republiku).

Ilona Brūvere ir Latvijā pirmā režisore, kas sākusi strādāt dokumentālās spēlfilmas žanrā, ne tikai izmantojot savās filmās spēles elementus, bet gan veidojot dramaturģiju, kas pastāv dokumentālā materiāla un spēles sintēzē. Režisores pirmā dokumentālā spēlfilma pabeigta 1982. gadā – Applausordnung / Karognesēji un bruņinieki, lūdzu uz skatuvi! ir filma par vācu teātra Ernst Deutsch Theater aizkulisēm Hamburgā. Tā tika izrādīta VFR centrālajā televīzijā ARD 1983. gadā, bet nākamā filma V20. Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde divus gadus vēlāk jau iekļauta Berlīnes starptautiskā kinofestivāla Foruma programmā, kur autore-režisore un producente Ilona Bruver pārstāv Hamburgu un Dītera Koslika vadīto režisoru un producentu apvienību Hamburger Filmbüro.

Iespaidīgs ir Ilonas Brūveres (sadarbībā ar izcilo vācu kinokritiķi Enno Patalasu / Enno Patalas) restaurēto Eiropas mēmā kino klasikas filmu saraksts Minhenes kino muzejā – Fridriha Vilhelma Murnava Nosferatu (1922), Georga Vilhelma Pabsta Die Büchse der Pandora (1929), Friča Langa Metropolis (1927) u.c. -, un raidījumi par vācu autorkino Vācijas sabiedriskajā televīzijā ARD, kas tika veidoti sadarbībā ar kinozinātnieku Mihaelu Kecu / Michael Koetz no Manheimas kinofestivāla.

1990. gadā režisore atgriežas Rīgā, atsāk darbu Rīgas kinostudijā un kopā ar Atmodas žurnālistu Ilmāru Latkovski dibina jaunu izklaides izdevumu, avīzi Nakts. Tur pirmos soļus žurnālistikā sper Gints Grūbe un Māris Zanders, Brūveres vadītajā kinoforuma Arsenāls avīzē ARS pirmās publikācijas veido Vilnis Vējš, Sandijs Semjonovs un Viesturs Kairišs, pirmās mārketinga iemaņas gūst nākamā izdevēja Aija Simsone. Vēlāk Ilona Brūvere vada kultūras nodaļu Neatkarīgajā Rīta avīzē, kur savas gaitas publicistikā uzsāk Inga Šteimane, Andris Dzenītis un Orests Silabriedis.

Ilonas Brūveres kultūras publicistikas izlase (1997-2007) iznāk grāmatu apgādā Valters un Rapa ar nosaukumu Sapņu izraktās bedres. Brūveres literārie tulkojumi no vācu valodas izdoti apgādos Zvaigzne ABC un Jumava (piemēram, Stefana Cveiga vēsturiskais romāns Marija Stjuarte).

1995-2005 Brūvere strādā kā režisore un redaktore Latvijas Televīzijā. Šajā periodā ievērības cienīgi ir ne tikai režisores atraktīvie kultūras raidījumi 90. gadu otrajā pusē (Kultūras parks, Parādes durvis, Acu mirklis, Maģiskais kvadrāts), bet arī 40 izcilu personību portreti – Valsts Kultūrkapitāla Mūža stipendiāti LTV1 ciklā Dominante. Ilonas Brūveres kontā ir vairāk nekā 200 televīzijas raidījumu LTV 1. programmā, režisores tēlainā ekrāna valoda televīzijas raidījumos desmit gadu garumā rosinājusi skatītājus un kolēģus televīziju uztvert ne tikai kā aktuālu, bet arī vizuāli piepildītu informatīvo lauku. Gleznieciska tēlainība piemīt arī režisores veidotajām Rīgas svētku ceremonijām un valsts svētku videomateriāliem, kas veidoti, veicot Rīgas domes mediju komunikācijas vadītājas pienākumus.

Latvijā Brūvere savu pirmo pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu uzņem 2002. gadā, tā apspēlē vietvārdus Gaujienā, kur ciemi nosaukti pasaules metropoļu vārdos – Mana pasaule – Parīze, Londona, Berlīne, Roma. Nacionālā Radio un TV padome apbalvo šo filmu kā Gada labāko videofilmu televīzijā. Brūveres televīzijas un kino filmām piemīt izteikts autorkino raksturs, režisore nereti ir arī savu filmu māksliniece.

2012. gadā Ilona Brūvere par dokumentālo spēlfilmu Versija Vera (2010) saņem Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps pilnmetrāžas dokumentālo filmu režijā, 2014. gadā balvai Lielais Kristaps sešās profesionālajās kategorijās nominēta dokumentālā spēlfilma Tapieris (2014), bet Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīta režisores pilnmetrāžas dokumentālā spēlfilma Ievainotais jātnieks (2017) par Brīvības pieminekļa celtniecību un tā autoru tēlnieku Kārli Zāli.

2014. gadā Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF) aicina skatītājus uz autores-režisores Ilonas Brūveres Vācijas filmu retrospektīvu, tad režisore atzīmē savu sešdesmito dzimšanas dienu, arī ar apjomīgiem projektiem programmā Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta – desmit izrāžu cikls uz ekrāna un skatuves Dāmu paradīze Esplanādē, kas atspoguļo veselu gadsimtu Eiropas modē, kā arī sabiedriskās un politiskās norises, kam šī mode vienmēr pakļauta. Izrādēs piedalās trīspadsmit tērpu mākslinieki un 50 teātra aktieri, krāšņās ekrāna un skatuves gleznas skatītājam atmiņā paliek kā maģiskas aizejošā laika liecības. Šajā gadā veidota arī Liktens lietu muzeja ekspozīcija Stūra mājā, apkopojot 500 personīgas priekšmetu liecības un muzeja videomateriālus ar aculiecinieku stāstiem par laika posmu no 1914. līdz 2014. gadam.

Šogad autore-režisore Ilona Brūvere pabeigusi darbu pie scenārija un aktierprovēm spēlfilmai Dzīves vilcienā, pirmizrādi piedzīvojusi Brūveres jaunākā pilnmetrāžas dokumentālā filma Konstrukcijas, kas stāsta par dzejnieka Ulda Bērziņa dzimtas namu, par dzejnieka ikdienu un svētkiem, par viņam tuviem, tāliem cilvēkiem un par dzejoļiem.

Kinorežisores Ilonas Brūveres Latvijā producētās filmas skatāmas Nacionālā Kino centra vietnē www.filmas.lv un www.kants.lv. Televīzijas raidījumi un portretu cikls Dominante glabājas LTV arhīvā, kinofilmas pieejamas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvā.

Radošo vakaru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Televīzija, Hamburger Filmförderung, Hamburger Filmbüro un Nacionālais Kino centrs.

 

Vairāk informācijas: https://lv.wikipedia.org/wiki/Ilona_Brūvere

4.09.2019.