Latvijas Kinematogrāfistu savienība rīko režisora Andra Rozenberga jubilejai veltītu pasākumu 22. maijā 18:00 kinoteātrī “Splendid Palace”. Programmā tikšanās ar jubilāru un viņa dokumentālās filmas, vakaru vada kinooperators Miks Zvirbulis. Ieeja brīva visiem interesentiem.
Publicēts: 20.05.2018.
Kinorežisors Andris Rozenbergs dzimis 1938. gada 20. maijā, savu apzināto bērnību pavadījis aizkulisēs – pēc vācu okupācijas, kuras laikā rīdzinieku Rozenbergu ģimene tika izvesta uz Vāciju, Andra tēvs Kārlis kļuva par skatuves inspicientu Rīgas operetes teātrī, un mazais Andris rūpīgi skatījās visas izrādes un mēģinājumus. Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātes diplomdarbam Rozenbergs izvēlējās analizēt latviešu kino dramaturģijas parādības, tāpēc Andri uzaicināja strādāt Rīgas kinostudijas scenāriju redkolēģijā, kur viņš sāka rakstīt sižetiņus Valsts Kinematogrāfijas institūta (VGIK) studentu kursa darbiem un drīz pats iestājās režijas fakultātē. Režisora Grigorija Čuhraja meistardarbnīcu viņš absolvēja ar Novosibirskas televīzijai uzņemtu dokumentālu filmu 1974. gadā.
1975. gadā Rozenbergs kļuva par štata režisoru Rīgas kinostudijā, un viņa pirmā spēlfilma Atspulgs ūdenī(1977) saņēma Vissavienības kinofestivāla balvu kā labākā debija. Nākamā Rozenberga filma bija divsēriju Gaidiet „Džonu Graftonu” (1979), sekoja Salavecīša personiskā dzīve (1982), Mans draugs Sokrātiņš (1984), Svītas cilvēks (1985), Uzvarētāja (1987), Dvēseles aizvējā (1989). Viņa filmām raksturīgas smalkas raksturu nianses, sirsnīga ironija un paradoksu izspēle.
Režisors veidojis arī vairākas dokumentālās filmas, no kurām trīs skatīsimies jubilejas sarīkojumā. Pazīstamākā no tām – Sods par sapni (1994, 52 min), kuras centrā ir tā sauktā “franču grupa” – latviešu inteliģentu kopa, kuru 1951. gada sākumā padomju vara apcietināja par franču literatūras lasīšanu un interesi par Rietumu kultūru. Elzu Stērsti, Kurtu Fridrihsonu, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Mirdzu Ersu, Mildu Grīnfeldi, Miervaldi Ozoliņu un citus apsūdzēja dzimtenes nodevībā un notiesāja uz 10–25 gadiem ieslodzījuma Sibīrijas nometnēs.
Filma Tingeltangelis (1992, 20 min) ir stāsts par dziesmu festivālu Ziņģe 1992, bet programmas nagla būs Andra Rozenberga „plaukta filma” – kinožurnāls Padomju Latvija Nr. 36 / 1967 (12 min). Tas stāsta par komunālo pakalpojumu plusiem un mīnusiem, un asās ironijas dēļ funkcionāri nolēma šo kinožurnālu sabiedrībai nerādīt.
Andris Rozenbergs ir spilgta personība – erudīts, vienmēr radošs, diplomātisks, atsaucīgs, ar spilgtu humora izjūtu apveltīts. Brīvi komunicē piecās valodās, ilgus gadus strādājis par Latvijas Nacionālā Kinematogrāfijas centra ārzemju sakaru speciālistu. Ieguldījis lielu darbu, lai Latvijas filmu nozare tiktu uzņemta Eiropas kopprodukciju fondos, un arī Andra Rozenberga nopelns ir fakts, ka mūsu filmu nozare iestājās Eiropas Savienībā pirms Latvijas Republikas…
Filmas tiks demonstrētas sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu. Atbalsta VKKF, rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība.