Arhīvs

Kinomuzejā lekciju cikla „Tas, ko tu nedrīksti nezināt!” kārtējā lekcija

3. decembrī 18.00 Rīgas Kinomuzejā lekciju cikla Tas, ko tu nedrīksti nezināt! ietvaros notiks kino zinātnieces Anitas Uzulnieces lekcija Eksaltācija un izaicinājums Vernera Hercoga daiļradē.

Verners Hercogs ir viens no spilgtākajiem Vācu jaunās filmas pārstāvjiem, viens no tiem divdesmit sešiem, kas 1962. gadā Oberhauzenē parakstīja manifestu, kurā paziņoja, ka vācu vecā filma ir mirusi un viņi radīs jaunu. Pēc franču jaunā viļņa parauga grupa jaunu cilvēku ar līdzīgām interesēm pieteica karu “vectētiņu kino” un tiecās apliecināt savu skatījumu uz pasauli, lietām un cilvēkiem.

Hercogs dzimis 1942. gada Minhenē, un jau no 14 gadu vecuma zinājis, ka, izaugot liels, uzņems filmas. Studējis Minhenē un Pitsburgā, un 1962. gadā uzņēma savu pirmo īsfilmu Hērakls.

Pēc klejojumiem pa pasauli, kur tapušas tādas filmas kā Dzīvības zīmes (1967)un Agirre, Dieva dusmas (1972.), Verners Hercogs ar Katrs par sevi, un Dievs pret visiem (1974.) atgriežas savā dzimtenē, savā kultūrā, atzīstoties mīlestībā tās dabas skaistumam. Tieši dabas un vides klātbūtnes radīšanas ziņā Hercogs turpina ukraiņu kinoklasiķa Dovženko un amerikāņu kino Lielmeistara Forda tradīcijas. Katrs par sevi, un Dievs pret visiem pieskaitāma pie tā sauktajām atslēgas filmām režisora daiļradē, 1975. gadā tā Kannu kinofestivālā saņēma žūrijas speciālo, FIPRESCI un Ekumēniskās žūrijas balvas. Ingmars Bergmans to pieskaitīja pie savu mīļāko filmu desmitnieka.

Gandrīz visas Vernera Hercoga filmas ir par autsaideriem – cilvēkiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir vientuļi, atstumti vai arī paši aizgājuši no sabiedrības. Arī Katrs par sevi, un Dievs pret visiem stāsta par to, kā cilvēce reaģē, ja tās vidū parādās indivīds, kas no visiem atšķiras. Šo kinodarbu padara īpašu arī tas, kas tā galveno varoni, atradeni Kasparu Hauzeru, atveido cilvēks ar līdzīgu likteni, tā sauktais Melnais Bruno vai Bruno S. Tā kā Kaspara loģika un ētika atšķiras no vispārpieņemtās, viņam neizdodas iekļauties sabiedrībā. Kad civilizācija “tikusi ar atradeni galā”, tāpat kā filmas sākumā, atskan brīnišķīga mūzika: ārija no Mocarta Burvju flautas: Vai šīs jūtas varētu būt mīlestība? Jā, jā, tā ir mīlestība.

Nozīmīgu vietu režisora daiļradē ieņem pieci sadarbībā ar aktieri Klausu Kinski tapušie kinodarbi. Tai veltīta arī dokumentālā filma Mans mīļākais ienaidnieks, kuras nosaukums jau izsaka šo attiecību raksturu, ko vāciski dēvē par “Hassliebe” (naida mīlestība).

Pēc filmas par Kasparu Hauzeru pabeigšanas Hercogs devās ceļā – kājām no Minhenes un Parīzi, lai apciemotu slimo kino zinātnieci, vācu kino “māti”, Loti Eisneri. Līdzīgu ceļojumu vēlāk veica latviešu muzikoloģe Aija Živitere – toreiz pie Vernera Hercoga. Atcerēsimies, ka pirms pāris gadiem Hercogs Kuldīgā uzņēma savu filmu Neuzvaramais. Pašlaik k/t Rīga varam redzēt Verneru Hercogu pašu filmā Misters Vientulība
 
 
Lekciju ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Ieeja uz lekciju bez maksas.

NB! Sakarā ar ierobežoto vietu skaitu, lūdzam uz lekcijām pieteikties iepriekš!
kinomuzejs@nfc.gov.lv, tālr.: 67358873

Lekciju plāns 2008. gadam (MAINĪTS!!!):
 
3. decembris: Eksaltācija un izaicinājums Vernera Hercoga daiļradē. Lektore Anita Uzulniece
10. un 11. decembris: Pagātne un šodiena čehu kino. Lektore Valentīna Freimane
17. decembris: Kas ir melnā filma? Film noir ilgmūžības noslēpums. Lektore Dita Rietuma