Arhīvs

Kino muzeja lektorijā vācu klasika “M”

Trešā filma LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotajā kinolektorijā būs skatāma 8. februārī plkst. 19:00 – Friča Langa 1931. gadā režisētā filma “M”.  Kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XII”, kura 10. sezona sākās janvāra sākumā, šogad piedāvā sešas dažādas filmas, kas pēta attiecības starp kino, pilsētu un cilvēku; pirms katra seansa – ievadlekcija.

Lektorijs Tas, ko tu nedrīksti nezināt nodrošina iespēju redzēt pasaules kino klasiku uz kinoteātra lielā ekrāna, filmas skatīšanos papildina lekcija pirms tās. Friča Langa filma M ir stāsts par sērijveida slepkavu, kurš uzbrūk tikai bērniem, tādējādi terorizējot pilsētu, kas pamazām slīkst arvien pieaugošās bailēs. Vīlušies policijas darbā, bērnu slepkavu sāk meklēt arī citi noziedznieki, kuri izmanto savu pagrīdes kontaktu tīklu, kas izpleties pa visu pilsētu, tādējādi pakāpeniski ielencot bērnu slepkavu.

Fricis Langs (1890 – 1976) bija austriešu režisors, kurš savu pirmo karjeras daļu pavadīja Vācijā, savukārt pēc nacistu nākšanas pie varas pārcēlās uz Holivudu, šajā karjeras posmā izveidojot 23 filmas. Starp viņa svarīgākajām filmām jāmin Doktors Mabūze – spēlmanis / Dr. Mabuse, der Spieler (1922), Metropole / Metropolis (1927), M (1931) un Sārtā iela / Scarlet Street (1945).

M ir filma, kas ievērojama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir Langa pirmā skaņu filma, kas tapusi tikai četrus gadus pēc leģendārās Metropoles, kas savukārt ir viens no mēmā kino augstākajiem sasniegumiem. M parāda režisora virtuozitāti, ļoti labi apzinoties skaņas kino priekšrocības, proti, šī filma ir viens no agrīnākajiem skaņas kino piemēriem, kuros parādās kāds audio motīvs, kas, kļūstot par daļu no filmas dramaturģijas, signalizē, kas gaidāms tālāk. Otrkārt, šī filma liek pamatus veidam, kā tiek attēloti sērijveida slepkavas. Treškārt, M var skatīt kā skaudru sava laikmeta liecību: tapusi laikā, kad nacisti Vācijā pamazām nostiprina savas varas pozīcijas, filma ir vācu ekspresionisma stilistikā ieturēts darbs, kas iemūžina sabiedrībā pastāvošo nedrošību un pesimismu.

Pirms filmas – kinokritiķes Ditas Rietumas lekcija.

Filma Rīgā tiek izrādīta ar Gētes institūta atbalstu.

Kinolektorijs ilgs līdz pat 22. martam. Nākamajā seansā 22.02. būs redzama Roberto Rosellīni Vācija, nulles gads / Germania anno zero (1947), lektors – kino teorētiķis Viktors Freibergs. Lektoriju noslēdzošās filmas: 8.03. Dzigas Vertova Cilvēks ar kinoaparātu / Chelovek s kinoapparatom (1929) un kinoteorētiķa, režisora Dāvja Sīmaņa lekcija, kā arī Andžeja Vajdas 1958. gada filma Pelni un dimants / Popiół i diament, kuras sākumā – kinokritiķes Dairas Āboliņas lekcija. Seansu sākums – plkst. 19:00.

Biļetes uz kinolektorija seansiem ir pieejamas iepriekšpārdošanā kinoteātra “Splendid Palace” (Elizabetes 61) kasēs. Vairāk informācijas kinoteātra mājaslapā www.splendidpalace.lv, pilna programma atrodama gan kinoteātra lapā, gan www.kinomuzejs.lv. Kinolektorija norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:
Agnese Logina
LKA Rīgas Kino muzeja kuratore, projekta vadītāja
agnese.logina@kinomuzejs.lv, 26868729