Kino muzejā – kinohronikas par 20. gadsimtu Latvijā

Sestdiena, 27. oktobris ir UNESCO Audiovizuālā mantojuma diena, kuru atzīmē arī Latvijā. Atmiņas institūcijas, kas visciešāk saistītas ar audiovizuālo mantojumu – Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un LKA Rīgas Kino muzejs –, šajā dienā aicina uz bezmaksas kinohroniku un dokumentālo filmu seansiem Kino muzejā.

Eduards Kraucs un Voldemārs Blumbergs filmē parādi Rīgā 20. gs. 30. gados. LKA Rīgas Kino muzeja krājums

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā aktīvi notiek kinodokumentu digitalizācija un restaurācija, tāpēc Audiovizuālās mantojuma dienas programmā aicinām ieskatīties Latvijas stāstos no dažādām dekādēm, kuri fiksēti kinohronikās un dokumentālās filmās. Šāgada Audiovizuālā mantojuma dienas moto – Tavs stāsts kustībā / Your Story is Moving.

Programmā iekļautās kinohronikas un filmas piedāvā ieskatu dažādos dzīves notikumos atšķirīgos vēstures periodos. Pats pirmais seanss, kas sāksies plkst. 11:00, ir veltīts 1920.-30. gadu tematikai. Tajā būs iespējams redzēt, piemēram, Pirmā pasaules kara radītos postījumus Latvijā, kas fiksēti 1919. gada kinohronikā, Vilhelma Ķuzes konditorejas fabriku, tālaika ietekmīgās kultūras figūras, piemēram, Eduardu Smiļģi, Brīvības pieminekļa pamatakmens ielikšanu, Kārļa Ulmaņa apvērsumu 1934. gadā un jaunās kuģu līnijas Rīga – Ņujorka atklāšana. Šo kinohroniku autoru vidū ir Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs, skaņu hroniku veidošanā piedalījušies brāļi Blumbergi.

Nākamais seanss sāksies plkst. 12:30, un tajā būs skatāmas kinohronikas no 1940.-50. gadiem. Starp programmā iekļautajiem kadriem ir Otrā pasaules kara ikdiena, dažādi darbi kolhozā – pavasara sējas laiks, zirgu apkope un citi. Tāpat programmā būs ieskats vairāku rūpnīcu darbā, kinoteātra Gaisma atklāšanā un Eduarda Smiļģa 70 gadu jubilejas svinībās. Kinohroniku autori – Aleksandrs Jevsikovs, Irina Mass, Eduards Kraucs un citi.

Seansā plkst. 14:00 būs iespēja iepazīties ar kinohronikām no 1960.-70. gadiem, tostarp padomju ikdienu kolhozos un rūpnīcās, piemēram, maizes rūpnīcā un Rīgas dīzeļu rūpnīcā. Šajā programmā lielāks uzsvars likts uz kultūras dzīves notikumiem, piemēram, būs skatāmi kadri no filmas Pie bagātās kundzes (1969) uzņemšanas laukuma un Latvijas Kinematogrāfistu savienības 4. kongresa. Šīs kinohronikas režisējuši Laima Žurgina, Biruta Veldre, Ivars Kraulītis un citi.

Noslēdzošā programma sāksies plkst. 15:30 un kinohroniku kadri pievērsīsies 1980.-90. gadiem. Šajā programmā lielāks uzsvars uz pilsētu dzīvi, piemēram, Rīgas izmaiņām 80. gados, apzaļumošanas problēmām un pilsētu attīstību. Īpaši jāpiemin kinohronikas, kas veidotas 1990. un 1991. gadā, iemūžinot valsts iekārtas maiņu. Noslēgumā – ieskats festivāla Baltica-94 norisē. Kinohronikas veidojuši režisori Imants Brils, Rūta Celma, Aivars Freimanis, Brigita Eglīte un citi.

Kino programmu nodrošina Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, tā balstīta kinodokumentu atlasē, ko veikusi kinovēsturniece Kristīne Matīsa, 2018. gada vasarā veidojot programmu biedrības Ascendum rīkotajiem Doma dārza brīvdabas kinoseansiem.

Ieeja seansos bez maksas. Kino muzejs atrodas Peitavas ielā 10, ieeja no Alksnāja ielas puses.