Arhīvs

Kas ir nacionālais pasūtījums filmu nozarē?

Pagājušajā nedēļā Nacionālais Kino centrs rīkoja diskusiju par tēmu „Kas ir nacionālais pasūtījums?”. Diskusijā bez filmu nozares pārstāvjiem piedalījās arī citu kultūras jomu pārstāvji, lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumiem – kas ir nacionālais pasūtījums, kādas ir tā definēšanas un kritēriju noteikšanas iespējas.

Diskusijā piedalījās: VKKF padomes priekšsēdētāja Anda Beitāne, politologs Ivars Ījabs, filmu producente Alise Ģelze, Tartu Universitātes Pārvaldības un politikas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, mediju eksperts Sergejs Kruks, kinovēsturniece Kristīne Matīsa, Saeimas deputāts, KM darba grupas „Latvijas kino nacionālais pasūtījums” vadītājs Dāvis Stalts unrežisors, filmu producents Roberts Vinovskis. Diskusiju vadīja žurnālists Arnis Krauze.

Jau no pagājušā gada sākuma ar filmu nozari saistīti notikumi, tai skaitā Saeimas lēmumi par atsevišķu filmu projektu atbalstu, apejot konkursa kārtību, vairakkārt izraisījuši publiskas diskusijas par nacionāla pasūtījuma nepieciešamību finansējuma piešķiršanā, ko daļa nozares pārstāvju uztvēra kā mēģinājumu ietekmēt kino saturu, savukārt daļa – kā iespēju tikt pie papildu finansējuma, lai arī kā tas tiktu nodēvēts.

„Iespējams, ka plašas diskusijas un atšķirīgus viedokļus par nacionālo pasūtījumu filmu jomā var izskaidrot ar kritisko finansiālo situāciju filmu nozarē kopumā,” komentē Nacionālā Kino centra vadītāja Ilze Gailīte Holmberga. „Kopš krīzes sākuma filmu nozarei samazināts bāzes budžets par 70 procentiem un līdz šim brīdim tas nav ticis palielināts. Nākamajā gadā kopumā konkursa kārtībā varēsim piešķirt 776 tūkstošus latu, taču šis finansējums paredzēts visiem filmu nozares projektiem kopā. Tā kā būtisks ir atbalsts jau iesākto filmu pabeigšanai, tad, piemēram, jaunu spēlfilmu projektiem varēsim atvēlēt apmēram 90 tūkstošus latu, ar to pietiek vienas filmas ražošanas uzsākšanai. Šādā situācijā izbrīnu nerada tas, ka nozare nereti gatava atbalstīt ikvienu ideju ar jebkādiem nosacījumiem, ja vien ar tās palīdzību iespējams palielināt finansējumu.”

Deputāta Dāvja Stalta iecerētais nacionālais pasūtījums finansiālās situācijas uzlabošanu filmu nozarei sola jau 2014. gadā, tomēr līdz tam vēl jādefinē gan pats nacionālais pasūtījums un tā aprakstā ietvertie jēdzieni, gan jātiek skaidrībā, pēc kādiem kritērijiem un ar kādas žūrijas starpniecību šie projekti tiktu izvērtēti.

„Nacionālam pasūtījumam vajadzētu veicināt sabiedriski akūtu problēmu un sāpīgu šodienas jautājumu risināšanu, parādot sabiedrības problēmas un vienlaikus sabiedrības spēku tās risināt. Nacionālais pasūtījums nevar tikt balstīts vienīgi vēsturisku faktu, uzvaru un sasniegumu atgādināšanā, un nedrīkst aizmirst, ka etniskā identitāte nav vienlīdzīga nacionālajai identitātei,” uzsver I. Gailīte Holmberga. 

Vai nacionālais pasūtījums var apdraudēt demokrātijas vērtības, vai tas vairāk paver iespējas vai rada apdraudējumu mākslinieka radošajai brīvībai, vai saturiski un vērtību ziņā tematizēts nacionālais pasūtījums var tikt saistīts ar vēsturiskām nacionālisma ideoloģijas izpausmēm un atgriešanos pie sociālistiskā reālisma metodoloģijas – uz šiem un citiem jautājumiem atbildes centās rast diskusijas dalībnieki.

Pilnu diskusijas videoierakstu, lūdzu, skatīt šeit: http://www.youtube.com/watch?v=l5buRF2jyaw&feature=youtu.be