No 27. jūnijā Pasaulslavenajam rīdziniekam – režisoram Sergejam Eizenšteinam veltīta izstāde Rīgas Kinomuzejā: Rīgas puika Sergejs Eizenšteins
2008. gadā Rīgā dzimušajam pasaulslavenajam kino režisoram, kinovalodas un montāžas principu revolucionāram Sergejam Eizenšteinam, slaveno filmu Bruņukuģis Potjomkins (1925), Aleksandrs Ņevskis (1938) un Ivans Bargais (1945) autoram aprit 110 gadi. Atzīmējot šo notikumu, Rīgas Kinomuzejā 2008. gada 27. jūnijā tiks atklāta izstāde Rīgas puika Sergejs Eizenšteins, kas apmeklētājiem ļaus ielūkoties ģeniālā režisora pasaulē un daiļradē, kurā būtiskus iespaidus atstāja 17 Rīgā un Jūrmalā pavadītie dzīves gadi.
Sergejs Eizenšteins (1898-1948) dzimis Rīgā ievērojamā jūgendstila arhitekta Mihaila Eizenšteina ģimenē. Rīgā viņš pavada pirmos 17 savas dzīves gadus, un šī pilsēta ir kļuvusi par spilgtu inspirāciju Eizenšteina izcilajiem mākslas darbiem.
Kaut dzīves ceļš viņu aizved līdz pat Holivudai – viņa draugi bija Čārlijs Čaplins, Volds Disnejs, meksikāņu mākslinieki Frīda Kalo un Djego Rivjera, – Eizenšteins sevi vienmēr dēvēja par puisīti no Rīgas – paklausīgu un labi audzinātu, baltā kostīmiņā. Majoros, kur Eizenšteinu ģimene pavadīja vasaras, Sergejs Eizenšteins atceras redzējis savu pirmo bērnības iespaidu – ceriņu zaru tuvplānā, bet tuvplāns, tāpat kā unikāli kino kadru montāžas principi, vēlāk kļūs par vienu no viņa teorijas un prakses objektiem.
Divdesmitā gadsimta sākuma Rīga, tolaik vēl Krievijas impērijai piederīga, kā krustceles dažādām kultūrām, laikmetiem un idejiskajiem strāvojumiem ļāva bērnam un pusaudzim Sergejam Eizenšteina iegūt kosmopolītiski plašu skatījumu un vēlāk pašam kļūt par „krustpunktu” režijas, mākslas teorētiķa, lingvista un grafiķa talantiem. Par Eizenšteina spilgto apdāvinātību liecina arī viņa bērnības dienu zīmējumi, kuros var atpazīt gadsimta sākuma Rīgu un tās tipāžus, kas arīdzan apskatāmi izstādē Rīgas puika Sergejs Eizenšteins.
No Rīgas Sergejs Eizenšteins aizbrauc 1915. gada pavasarī, lai Sanktpēterburgā iestātos Civilinženieru institūtā un, atbilstoši vecāku iecerēm, sekotu tēva pēdās un kļūtu par arhitektu, tomēr šīm iecerēm nav lemts piepildīties – iepazinis kino un teātra pasauli, Sergejs pārtrauc studijas, pievēršas režijai un jaunas, revolucionāras mākslas radīšanai, aiz sevis atstājot filmas – šedevrus un apjomīgus sējumus ar teorētiskiem sacerējumiem. Tikpat grandioza ir arī viņa aiziešana – sava veida apzināta pašnāvība, metot izaicinājumu tirānam Staļinam ar iecerēto filmu triloģiju Ivans Bargais, kas alegoriskā veidā nosoda Staļinu un viņa represīvo režīmu.
Izstāde, kuru veido Bērnības un Brieduma sadaļas, piedāvās ieskatu režisora daudzslāņainajā daiļradē, ārēji labklājīgās, tomēr vecāku šķiršanās dramatizētās bērnības iespaidos, kā arī Sergeja Eizenšteina dzīves brieduma posmā, kad ģeniālo režisoru represēja sociālistiskā reālisma kanons.
Ar šo izstādi Rīgas Kinomuzejs atzīmē savu 20 gadu jubileju; muzejs dibināts 1988. gada 1. martā.
Izstādes darba grupa: koncepcija – Elīna Reitere, Dita Rietuma, Agnese Zeltiņa, dizains – Anna Heinrihsone
Izstādes sadarbības partneri: Rakstniecības, Teātra un Mūzikas muzejs, Maskavas Kino muzejs, Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejs, Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Diena, Studija, Delfi.
