Arhīvs

Izziņo Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps 2020” nominantus un programmu

Ceturtdien, 8. oktobrī, preses konferencē, kurā piedalījās Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova un Kinoproducentu asociācijas vadītāja Aija Bērziņa, tika paziņoti šī gada Nacionālās kino balvas nominanti, izziņota pasākumu programma un pasludināts mūža ieguldījuma balvas laureāts, ilggadējais kinooperators un studentu mīlētais pedagogs Kalvis Zalcmanis.

 

Preses konferenci vadīja Lielā Kristapa producente Marta Bite, norādot: “Ārkārtējā situācija ir ietekmējusi gan filmu uzņemšanu, gan filmu skatīšanos, grūti laiki ir kinoteātriem visā pasaulē, un mēs nezinām, kā attīstīsies situācija, tāpēc Lielais Kristaps, kā rāda pasākuma vizuālais tēls, šogad PĀRDZĪVO. Mēs ceram, ka pasauli nepārņems mājoklī ar vebkameru radīts saturs, ko cilvēki skatās savos mazajos ekrānos. Mēs esam par kino, kas spēj vēstīt, iedvesmot un likt pārdzīvot, un ticam, ka labākā kino skatīšanās pieredze ir tieši kinoteātrī. Mēs ticam, ka Latvijas filmu nozare un līdz ar to arī Lielais Kristaps šo pārbaudījumu pārdzīvos.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Par spīti pandēmijas fonam, filmu nozarē notiek arī labas lietas, tostarp saņemts ārkārtas finansējums, kas ļaus realizēt visneiedomājamākās idejas. Saku lielu paldies visiem kolēģiem, kuri dara visu, lai kino notiek.”

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma: “Filmu nozarei, tāpat kā daudzām citām nozarēm, šis ir bijis un joprojām ir sarežģīts gads. Tomēr tas ir bijis un joprojām ir intensīvs laiks – no vasaras vidus atsākās aktīvs darbs filmēšanas laukumos, jau noslēgušies vairāku spēlfilmu uzņemšanas darbi (Tizlenes, Mīlulis, Samuela ceļojums), sākta vairāku filmu filmēšana (Mātes piens, Jumprava – lielais notikums). Par spīti pandēmijai tiek īstenoti arī vairāki apjomīgi ārvalstu filmu projekti, kuros piedalās Latvijas profesionāļi. Šādā sarežģītā gadā nozares sasniegumu, proti, filmu vērtējums, ir tikpat būtisks kā citus gadus un pat vēl būtiskāks. Katrai balvai – arī “Lielajam Kristapam” – ir potenciāls veicināt filmu atpazīstamību, kas ir īpaši nozīmīgi šajā laikā, kad teju pusgadu nefunkcionēja kinoteātri. Šis ir laiks, kad Latvijas kino nozarei ir nepieciešams skatītāju atbalsts – skatieties Latvijas filmas un jo īpaši Lielajam Kristapam nominētās filmas!”

Šogad Latvijas filmu nozare ir saņēmusi gan īpašu atbalstu – ārkārtas finansējumu  –, gan apguvusi prasmes rīkot kinofestivālus arī tiešsaistes platformās. Arī daļa no Lielā Kristapa filmu programmas – dokumentālās filmas – sadarbībā ar Nacionālo Kino centru būs pieejama portālā www.filmas.lv – bez maksas un visā Latvijā.

Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova: “Lai arī šogad filmu veidošanu un īpaši skatīšanos kavēja pandēmija, esmu priecīga par to, ka filmdari nepadodas un mums ir spēcīga un interesanta programma. Paldies par neatlaidību un izturību! Festivāla laikā mūs gaida arī vairākas filmu pirmizrādes. Bet balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems izcilais kinooperators un pedagogs, Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesors Kalvis Zalcmanis. Viņš bija viens no Filmu nozares apmācību programmas dibinātājiem un veidotājiem LKA, mūsu kinooperatoru nu jau vidējā paaudze ir viņa audzēkņi, un Meistara pieredze un uzstādītie kvalitātes kritēriji ir redzami viņu darbos – mūsu filmās, kurās “bilde” ir patiesi laba.” Goda seanss notiks 13. novembrī sadarbībā ar Valsts Kinofonofotodokumentu arhīvu un tajā izrādīs trīs filmas, kurām Kalvis Zalcmanis ir operators: Džemma (1986, režisore Laima Žurgina), Virsdiriģenti (1985, režisors Ansis Epners) un Mūžs (1972, režisors Hercs Franks).

Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente, Lielā Kristapa atlases komisijas pārstāve Aija Bērziņa: “Gribu paust prieku arī no kinoveidotāju puses, ka Lielais Kristaps notiks. Tie ir svētki arī pašiem kinoveidotājiem, kad varam redzēt, kas padarīts, un izdarām secinājumus. Šogad nominantu saraksts ļoti labi parāda situāciju, kādā atrodamies – tika pieteiktas vien 63 filmas, un tas saistīts ar Covid ierobežojumiem, kas daudzām filmām neļāva nonākt līdz pilnīgai pabeigšanai. Lielākais izaicinājums bija nominācija Labākā aktrise, jo vērtētāji secināja, ka filmās vienkārši nav sieviešu lomu, tāpēc šogad izveidota apvienotā kategorija Labākais aktierdarbs galvenajā lomā.”

Lielo Kristapu šogad atklās ar Mārtiņa Grauda filmu Koku opera, kas iemūžina Annas Ķirses laikmetīgās operas uzvedumu Somijas mežos. Kā ierasts, Lielā Kristapa programmā iekļautas arī pirmizrādes – 13. novembrī pirmizrādi svinēs Ivo Brieža dokumentālā filma Homo Soveticus, pētījums par mūsu kopīgo vēsturi vēlīnajos padomju gados, un 14. novembrī – jaunākas režisoru paaudzes kopdarbs, dokumentālā filma Klātbūtne (režisori Liene Linde un Armands Začs), kas jau saņēmusi divas nominācijas Nacionālajai kino balvai.

Nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums Lielais Kristaps šogad notiks no 12. līdz 15. novembrim. Tas ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, kas dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. 2016. gadā Lielais Kristaps ieguva Nacionālās balvas statusu, un šogad balvas pasniegs 32. reizi. Filmas būs iespējams skatīties kinoteātrī Splendid Palace, Tallinas ielas kvartālā un tiešsaistē – www.filmas.lv, arī Kalvim Zalcmanim veltītā retrospektīvā programma būs skatāma gan klātienē kinoteātrī, gan portālā www.filmas.lv.

Galvenais Lielā Kristapa notikums – balvu pasniegšanas ceremonija – notiks svētdien, 15. novembrī. Svinīgo ceremoniju, kurā tiks pasniegtas balvas labākajām filmām un filmu nozares profesionāļiem, kā arī īpašās žūrijas un sadarbības partneru balvas, tajā skaitā Latvijas Mobilā telefona balva labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai 2500 eiro apmērā, skatītāji varēs vērot Latvijas televīzijas tiešraidē.

Lielā Kristapa programmā iekļautas gan filmas, kas kinoteātros jau izrādītas vai vēl joprojām tiek rādītas, gan arī pirmizrādes. Kā allaž, būs iespējams tikties ar filmu autoriem, atsevišķs seanss paredzēts pašiem mazākajiem skatītājiem (sestdienas, 14. novembra, rītā). Skatītājiem par savu mīļāko filmu būs iespēja nobalsot portālā LSM.lv no 22. oktobra līdz 12. novembrim.

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju, atbalsta Latvijas Mobilais telefons, Rīgas dome un LG Electronics Latvia, sadarbojas Splendid Palace, Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvs, Rīgas Kinomuzejs, viesnīca Neiburgs, Valmiermuiža, Cafe Film Noir, Prestige Cuvee.

 

“LIELĀ KRISTAPA” NOMINĀCIJAS 2020:

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA
Dvēseļu putenisKultfilma, producenti Inga Praņevska, Dzintars Dreibergs
Ko zina Klusā GerdaNida Filma, producents Jevgeņijs Paškēvičs, kopprod. Studija Lokomotīve
Pilsēta pie upesEgo Media, producents Guntis Trekteris, kopprod. 8Heads Productions (Čehija), Artbox (Lietuva)

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
Katra diena simtgadē. GadalaikiSibīrijas Bērni, producente Dzintra Geka
KlātbūtneEgo Media, producents Guntis Trekteris
ValkātājsDokumentālists, producenti Ivars Zviedris, Marta Bite

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
AfigennaDokumentālists, producents Ivars Zviedris
Mans mīļais DonRaccoon Hands Productions, producents Pauls Dombrovskis
Pārgājiens’44Tritone Studio, producente Zane Sietniece, kopprod. Latvijas Televīzija
Pirmais tiltsKompānija Hargla, producente Laila Pakalniņa

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA
Gulbju jaunavaAir Productions, producente Līga Gaisa
Mans mīļākais karšBivrost Film, Ego Media, producenti Trond Jacobsen, Guntis Trekteris
Visi mani draugi ir mirušiVFS Films, producents Uldis Cekulis

LABĀKĀ DEBIJAS FILMA
Dainu kamermistērija “Es, karā aiziedams…” – režisors Aleksandrs Okonovs, Lauska, producente Aiga Bokanova
Maiņa – režisors Reinis Kalviņš, Mistrus Media,, producents Gints Grūbe, kopprod. Picture House
Skaistai būt – režisore Andra Doršs, Epata Studio, producente Antra Gaile, kopprod. Latvijas Televīzija

LABĀKĀ STUDENTU FILMA
Divas strīpiņas – režisore Alise Zariņa, Latvijas Kultūras akadēmija
Novirze – režisore Kate Rasa Ozola, Latvijas Mākslas akadēmija
Sapņu pavasaris – režisore Rūta Znotiņa, Latvijas Kultūras akadēmija
Suspensija Prima – režisors Georgs Harijs Āva, Latvijas Mākslas akadēmija
Šambala – režisors Kristaps Opincāns, Latvijas Kultūras akadēmija

Labākais scenārijs
Ilze Burkovska-Jakobsena (Mans mīļākais karš)
Boriss Frumins, Dzintars Dreibergs (Dvēseļu putenis)
Viesturs Kairišs (Pilsēta pie upes)

Labākā spēlfilmas režija
Dzintars Dreibergs (Dvēseļu putenis)
Viesturs Kairišs (Pilsēta pie upes)
Jevgeņijs Paškevičs (Ko zina Klusā Gerda)

Labākais operatora darbs spēlfilmā
Gints Bērziņš (Pilsēta pie upes)
Valdis Celmiņš (Dvēseļu putenis)
Džordžs Čipers-Lillemarks / George Chiper-Lillemark (Maiņa)
Andrejs Rudzāts (Ko zina Klusā Gerda)

Labākais aktierdarbs galvenajā lomā
Oto Brantevics (Dvēseļu putenis)
Agnese Cīrule (Pilsēta pie upes)
AndriS Keišs, Jānis Skutelis, Egons Dombrovskis (nominēti kā ansamblis; Kino un mēs)
Edgars Ozoliņš (Maiņa)
Dāvis Suharevskis (Pilsēta pie upes)

Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā
Gundars Āboliņš (Pilsēta pie upes)
Jozs Budraitis / Juozas Budraitis (Pilsēta pie upes)
Brigita Cmuntova / Brigita Cmuntová (Pilsēta pie upes)
Gatis Gāga (Ko zina Klusā Gerda)
Inese Pudža  (Ko zina Klusā Gerda)

Labākais mākslinieka darbs
Ieva Jurjāne (Pilsēta pie upes)
Jurģis Krāsons (Ko zina Klusā Gerda)
Juris Žukovskis (Dvēseļu putenis)

Labākais kostīmu mākslinieka darbs
Liene Dobrāja (Maiņa)
Keita (Ko zina Klusā Gerda)
Rūta Kuplā, Agne Rimkute / Agnė Rimkutė (Pilsēta pie upes)
Sandra Sila (Dvēseļu putenis)

Labākais grima mākslinieka darbs
Dzintra Bijubena (Dvēseļu putenis)
Beata Rjabovska (Pilsēta pie upes)
Ilze Trumpe (Ko zina Klusā Gerda)

Labākā dokumentālās filmas režija
Liene Linde, Armands Začs (Klātbūtne)
Matīss Kaža (Klejotāji)
Laila Pakalniņa (Pirmais tilts)
Ivars Zviedris (Afigenna)

Labākais operatora darbs dokumentālajā filmā
Gints Bērziņš (Pirmais tilts)
Aleksandrs Grebņevs (Klejotāji)
Viktors Gribermans, Aivars Lubānietis (Katra diena simtgadē. Gadalaiki)
Haralds Ozols, Ivars Zviedris (Valkātājs)

Labākā animācijas filmas režija
Ilze Burkovska-Jakobsena (Mans mīļākais karš)
Nils Skapāns, Anna Zača (Visi mani draugi ir miruši)
Kārlis Vītols (Gulbju jaunava)

Labākais animācijas mākslinieka darbs
Kristīne Jurjāne, Toms Burāns (Māsiņas Puteklītes)
Sveins Nīhuss / Svein Nyhus, Krišjānis Ābols, Laima Puntule (Mans mīļākais karš)
Kārlis Vītols (Gulbju jaunava)

Labākā mūzika
Kārlis Auzāns (Mans mīļākais karš)
Juste Janulīte / Justė Janulytė, Juris Vaivods (Pilsēta pie upes)
Lolita Ritmanis (Dvēseļu putenis)

Labākā skaņu režija
Ernests Ansons (Mans mīļākais karš)
Ludvīks Bohadlo / Ludvík K. Bohadlo, Roberts Slezaks / Robert Slezák (Pilsēta pie upes)
Anrijs Krenbergs (Ko zina klusā Gerda)
Aleksandrs Vaicahovskis (Dvēseļu putenis)

Labākā montāžas režija
Gatis Belogrudovs (Dvēseļu putenis)
Armands Začs (Pilsēta pie upes)
Madara Didrihsone, Andra Doršs, Arta Ģiga, Armands Zvirbulis (Katra diena simtgadē. Gadalaiki)

 

Vairāk informācijas – www.lielaiskristaps.lv.

8.10.2020.