Arhīvs

Izstāde „Herca Franka kods”

Rīgas Kino muzejā 12. septembrī atklās izstādi Herca Franka kods, kas veltīta izcilajam kino dokumentālistam Hercam Frankam. Izstāde iekļausies Rīgas Kino muzeja iepriekšējo izstāžu sērijā, aktualizējot kultūras ainavā būtisku Latvijas kino vēstures personību.

Vienmēr sniegbaltām botām, ar svītraini tamborētu bereti un brillēm tumšiem stikliem – tāds ir režisora Herca Franka vizuālais tēls jau vairākus gadu desmitus. Pasaules kontekstā nozīmīgs dokumentālists, dokumentālā autorkino pārstāvis, viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas aizsācējiem, režisors, par kuru vairāk zina un kuru atpazīst ārpus mūsu valsts robežām, – tas ir Hercs Franks, kurš 2011. gada 17. janvārī svinēja 85. gadu jubileju. Izvērtēt Franka devumu dokumentālā kino kontekstā, iepazīstināt sabiedrību ar režisora suģestējošo personību, atklāt režisora izpratni par savu darbu un ilustrēt to ar viņa filmām ir Rīgas Kino muzeja mērķis šajā izstādē.
 
Hercs Franks ir scenārists, režisors, operators, žurnālists, fotogrāfs, jurists un domātājs, kurš visas savas filmas prot izstāstīt un arī pamatot. Ar žurnālistam raksturīgo asumu un jurista izglītību Franks interesējas par cilvēka – filmas galvenā varoņa – dvēseles norisēm. Vai tas būtu mazs zēns pasaules slavu ieguvušajā filmā Vecāks par 10 minūtēm (1978), vai uz nāvi notiesātais slepkava filmā Augstākā tiesa (1987) – Franks meklē arvien jaunus sliekšņus, kuriem pārkāpt, bieži vien stāvot uz šaurās kinematogrāfista sirdsapziņas un ētikas robežas.
 
Izstādē tiks apvienotas liecības par pamatīgo Herca Franka dokumentālista pieredzi (pirmo filmu Franks uzņēma 1965. gadā), kā arī atklātas tās šķautnes, kas veido viņa redzējumu – Latgalē, Ludzā, aizvadītā bērnība un tēva-fotogrāfa arods, kas ietekmējis zēna redzējumu uz visu mūžu; jurista izglītība, žurnālista un pedagoga pieredze. Franka redzējumu raksturo viņa paša teiktais: “Pirmais un otrais punkts dokumentālista kodeksā skan – neizmantot kinokameru, lai nodarītu cilvēkam ko ļaunu, neapvainot viņa pašcieņu. Un nedrīkst lūrēt – ir jāskatās. Jāskatās un jāredz! Ar acīm un sirdi.”
 
Izstādes atklāšana notiks Starptautiskā kinoforuma Arsenāls laikā, jo kopā ar Arsenāla komandu tiek gatavota Hercam Frankam veltītu pasākumu sērija – 14. septembrī tiks demonstrēta dokumentālā filma 235 000 000 (1967), kurai Franks ir scenārija autors; notiks kino teorijas seminārs, kurā režisors aicināts piedalīties. Savukārt Rīgas Kino muzeja izstādes atklāšanai tiks pieskaņoti arī Herca Franka grāmatas atvēršanas svētki – sērijā Kino Rakstu bibliotēka iznāk grāmata Uz sliekšņa atskaties, to no krievu valodas tulkojusi Kristīne Matīsa, bet grāmata papildināta arī ar Latvijas materiāliem, kuru krievu versijā nav. Lai arī Hercs Franks kopš 90. gadu sākuma galvenokārt dzīvo Izraēlā, septembra sākumā viņš viesosies Rīgā, lai piedalītos pasākumus.
 
Izstādes māksliniecisko noformējumu veido māksliniece Dace Džeriņa, kas kopš 90. gadu beigām piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, strādājusi teātrī kā scenogrāfe un kostīmu māksliniece.