Iznākusi grāmata “Rolanda Kalniņa telpa”

Ar skaisti saviļņojošu vakaru un Kannu festivālā izrādītās filmas “Četri balti krekli” Goda seansu kinoteātrī “Splendid Palace” nosvinēta arī jaunas grāmatas iznākšana – apgāda “Neputns” un biedrības “Ekrāns” sadarbības rezultātā tapis autoru kolektīva veidots krājums “Rolanda Kalniņa telpa”, kam dots apakšvirsraksts “Deviņas šķautnes izcila kinorežisora radošajā mūžā”.

 

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu tapis apjomīgs un bagātīgi ilustrēts pētījums, kas apskata dažādas tēmas režisora filmogrāfijā un dzīvē. Grāmatas tekstus radījis astoņu autoru kolektīvs, un katrs no viņiem savā nodaļā izpētījis atsevišķu rakursu Rolanda Kalniņa radošajā mūžā. Visi autori kopā ar režisoru Rolandu Kalniņu piedalījās grāmatas atvēršanas svētkos un pēc tam visi kopā skatījās restaurēto filmu Četri balti krekli (1967).

Pirmās nodaļas autore, kinozinātņu doktore Dita Rietuma attīsta nupat Kannu kinofestivālā uzskatāmi pierādīto tēzi, ka Rolanda Kalniņa filmas lieliski iederas pasaules kinovēstures kontekstā, kur tās perfekti atbilst sava laika jaunajiem viļņiem – autorkino uzplaukumam un modernisma tendencēm. Kinokritiķe Daira Āboliņa pēta Rolanda Kalniņa režisorisko prasmi strādāt ar aktieri un izseko dažādiem aktierdarbiem visā režisora filmogrāfijā. Latvijas universitātes pētniece Aija Rozenšteine pedantiski un skrupulozi izpētījusi vienas filmas – Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!, 1966) traģisko un sarežģīto cīņas ceļu cauri slēptās cenzūras aizliegumiem un kropļojumiem. Vēstures zinātņu maģistrs Toms Zariņš savu kultūrvēsturiski orientēto interesi par 60. gadu estētiku fokusējis uz Rolanda Kalniņa filmu fizisko telpu un vizualitāti, savukārt literatūrzinātniece Jūlija Dibovska, pētot latviešu literatūras ekranizācijas, nonākusi pie pārliecības, ka Rolanda Kalniņa filmās ir daudz vairāk emociju un kaislību, nekā literārajos pirmavotos. Kinozinātniece un Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus analizē Rolanda Kalniņa dokumentālās filmas; to nav daudz, bet vismaz viena ir izcila – aktrises Vijas Artmanes portrets Saruna ar karalieni (1980). Divas nodaļas grāmatā veidojusi kādreizējā Rolanda Kalniņa kolēģe kinostudijā, tagad kinoprojektu vadītāja Ieva Pitruka, kura atsevišķi apkopojusi režisora nenotikušās filmas – iecerētos, bet realizēšanai neatļautos scenārijus –, bet grāmatu noslēdz ar režisora biogrāfijā balstītu nodaļu Rolands Kalniņš: “Es esmu vieglprātīgs!”. Papildu krāsas Rolanda Kalniņa radošās dzīves portretējumam piešķir nodaļa Rolands Kalniņš un rakstāmmašīna, kur izlases veidā apkopoti gan paša režisora raksti presē (pirmā publikācija – jau 1949. gadā!), gan intervijas ar viņu, gan aktrises Dinas Kuples un kinokritiķa Mika Savisko raksti 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad pie skatītājiem nonāca līdz tam aizliegtās Rolanda Kalniņa filmas.

Grāmatas sastādītāja un tekstu redaktore ir kinožurnāliste Kristīne Matīsa, ilustratīvo materiālu atlasījusi, piemeklējusi un sakārtojusi fotomāksliniece un projekta vadītāja Agnese Zeltiņa; viņas meklējumu rezultātā grāmata papildināta ar iepriekš neapzinātiem, bet ļoti nozīmīgiem materiāliem no vairākiem arhīviem – gan fotoliecības par filmas Piejūras klimats (1974) iznīcināto kinomateriālu, gan fotogrāfijas no aktiermēģinājumiem tā arī neuzņemtai filmai. Izcilu māksliniecisko ietērpu grāmatai izveidojusi māksliniece Inta Sarkane, pēdējo slīpējumu palīdzējusi piešķirt korektore Māra Ņikitina.

 

24.05.2018.