…un tas ir par ceturtdaļu biezāks! – 104 lappuses parasto 80 lappušu vietā!
Vairāki materiāli jaunajā žurnālā apkopo un analizē situāciju, ko pavasarī iezīmēja Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps. Divas recenzijas veltītas festivāla labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai Golfa straume zem leduskalna (par Jevgeņija Paškeviča filmu raksta Dmitrijs Rancevs un Dāvis Sīmanis), trīs – labākajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai Dokumentālists (par Ivara Zviedra un Ineses Kļavas filmu raksta Andris Gauja, Anita Uzulniece un Kristīne Matīsa, bet kinozinātniece Inga Pērkone atrod Dokumentālistam paralēles citur pasaulē). Divas recenzijas apskata arī Ināras Kolmanes debijas spēlfilmu Mona, festivāla piedāvājumu dokumentālajā kinoanalizē Sonora Broka, bet Laura Lizuma stāsta par Spānijas nacionālo kinobalvu Goija, kuras norisēs atrodams daudz interesantu sakarību vai pretstatu Lielajam Kristapam. Savukārt Sanita Grīna Lielā Kristapa spēlfilmu piedāvājumu izmantojusi savam visaptverošajam pētījumam par nacionālo identitāti Latvijas filmās.
Tūlīt pēc atgriešanās no Kannu festivāla intervēts Vilnis Kalnaellis – šobrīd starptautiski aktuālākais Latvijas producents, kura līdzproducētā Sergeja Lozņicas spēlfilma Miglā Kannās saņēma FIPRESCI balvu; par pārējām norisēm Kannu festivālā raksta Anita Uzulniece. Vēl kāda epizode no festivālu dzīves – Tedija lācis geju un lesbiešu filmām Berlinālē, kur pabijusi Astra Zoldnere. Un vēl daži starptautiski akcenti – Rīgā ar filmu Cuba Libre viesojas spāņu režisors Raimundo Garsija, Krievijā uzņemts seriāls par leģendāro kultūras ministri Jekaterinu Furcevu, aizsaules ceļos devies izcilais itāļu kinoscenārists Tonino Gerra.
Apjomīgs ir Latvijas kinovēsturei un jubilāriem veltīto materiālu klāsts – Rolands Kalniņš stāsta Agrim Redovičam par savām jaunības gaitām līdz patstāvīga režijas darba sākumam, bet filoloģijas maģistre Jūlija Dibovska analizē seksualitāti Rolanda Kalniņa filmās. Inga Pērkone uzskata, ka Lailas Pakalniņas radošās dzīves kvintesence rodama īsfilmu ciklā Elementi, bet Jānis Streičs raksta par Latvijas nacionālās kinomākslas pamatlicēju Pāvelu Armandu.
Jubilejas svinamas arī citur Latvijā – pirms trim gadiem dibināts Liepājas Virtuālais Kino muzejs, bet Aizputē pirmās ziņas par kino izrādīšanu fiksētas jau pirms 100 gadiem. Jaunajā numurā atrodamas arī pastāvīgās rubrikas Jubilāri pasaulē un Jubilāri Latvijā – par tiem turpina rakstīt kinorežisore Laima Žurgina, arī tests Ko tu zini par kino?.
Žurnāls Kino Raksti nopērkams preses tirdzniecības vietās, arī Jāņa Rozes un Valtera & Rapas grāmatnīcās, Rīgas Kino muzejā, kinoteātrī K.Suns, galerijā Istaba, Satori un Lukabukas grāmatnīcās un citur, internetā – www.apgadsmansards.lv. Žurnālu var abonēt mājaslapā www.apgadsmansards.lv. Latvijas Kinematogrāfistu savienības veterāniem Kino Rakstu abonementu 2012. gadā dāvina kompānija Cinevera un apgāds Mansards.
