Arhīvs

Hercam Frankam 90

Svētdien, 17. janvārī, 90. jubileju svinētu izcilais kinodokumentālists Hercs Franks (1926-2013), tāpēc viņam veltīts raidījums “Nacionālie dārgumi” LTV1 ēterā, bet pēc tam – Herca Franka pēdējās filmas “Baiļu robeža” TV pirmizrāde.

Raidījumā “Nacionālie dārgumi” (sākums pl. 15:45, atkārtojums 18.01. pl. 00:55) Zigfrīds Muktupāvels runās par Hercu Franku un viņa filmām ar Franka kādreizējo kolēģi, dokumentālistu Ivaru Selecki, kinokritiķi Dairu Āboliņu un kinovēsturnieci, Herca Franka atmiņu grāmatas tulkotāju Kristīni Matīsu. Saruna skars arī Herca Franka pēdējo filmu, kuras pirmizrādi režisors nesagaidīja, – dokumentālā filma “Baiļu robeža” LTV1 ēterā pl. 16:30, tūlīt pēc raidījuma “Nacionālie dārgumi”.

Hercs Franks filmu «Baiļu robeža» sāka uzņemt pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās režisore Marija Kravčenko, kura filmu pabeidza pēc Franka nāves. Filmas galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģinājuši izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem – Franks – nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa.

2015. gadā “Baiļu robeža” piedzīvoja starptautisko pirmizrādi prestižajā Toronto dokumentālo filmu festivālā, izrādīta festivālos Izraēlā, ASV, Eiropā, Krievijā un Austrālijā, kā arī saņēmusi vairākas starptautiskas godalgas. Tā ir pirmā Latvijas dokumentālā filma, kas pieejama interneta veikalā iTunes.

Filma tikusi vērtēta pretrunīgi, jo tā stāsta par visas valsts ienīsta slepkavas ģimeni. Taču, kā, filmu aizstāvot, teica pasaulslavenais rakstnieks Amoss Ozs: “Ja tie ir centieni aizliegt visus mākslas darbus, kas attēlo slepkavu un pat rāda to ar zināmām simpātijām, tad arī Eiripīda Mēdeja būtu jāaizliedz; Šekspīrs jāizmet atkritumos viņa Hamleta, Makbeta un Jūlija Cēzara dēļ, jāaizmirst Dostojevska Noziegums un sods un jācenzē visas lugas, kuru darbībā attēlota valdnieku slepkavošana…”

Hercs Franks bija pasaulē slavenākais Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvis, kurš dokumentālajā kino ir strādājis gandrīz pusgadsimtu. Kinorežisors, scenārists, operators, fotogrāfs, producents un kino teorētiķis Franks piedzima 1926. gadā Ludzā. Lielāko daļu sava radošā mūža viņš pavadīja Rīgas kinostudijā, 1992. gadā pārcēlās uz dzīvi Izraēlā, bet turpināja uzturēties un strādāt arī Latvijā. Viņa labākie darbi pieder pasaules dokumentālistikas klasikai un aptver plašu tematisko loku – no cilvēka dzimšanas brīnuma līdz slepkavībai.

Filmas Baiļu robeža tapšanā piedalījušies komponists Kārlis Auzāns, skaņu operators Anrijs Krenbergs un producents Guntis Trekteris, tā uzņemta studijā Ego Media un ir trīs valstu – Latvijas, Krievijas un Izraēlas – kopražojums. Krievijas puses producents ir kinodokumentālists Vitālijs Manskis.

Filmu Latvijā finansiāli atbalstīja Nacionālais kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

14.01.2016.