Studijā “Ego Media” tapusī un jau daudzkārtēju atzinību ieguvusī Herca Franka un Marijas Kravčenko filma “Baiļu robeža” šobrīd ir kļuvusi par pirmo latviešu dokumentālo filmu, kuru iespējams lejuplādēt un noskatīties iTunes interneta veikalā.
Šogad filma “Baiļu robeža” piedzīvoja starptautisko pirmizrādi Toronto un izrādīta festivālos Izraēlā, ASV, Krievijā un Austrālijā, kā arī saņēmusi vairākas starptautiskas godalgas.
Hercs Franks filmu «Baiļu robeža» sāka uzņemt pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore – Marija Kravčenko, kura filmu pabeidza pēc Franka nāves. Filmas galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģinājuši izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem – Franks – nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa.
2015. gada jūnijā Izraēlas kultūras ministre vēlējās aizliegt filmas izrādīšanu Jeruzālemes Starptautiskajā filmu festivālā, taču pret šo lēmumu iestājās Izraēlas kino sabiedrība un pazīstami kultūras darbinieki, tai skaitā pasaulslavenais rakstnieks Amoss Ozs, kurš rakstīja: “Ja tie ir centieni aizliegt visus mākslas darbus, kas attēlo slepkavu un pat rāda to ar zināmām simpātijām, tad arī Eiripīda “Mēdeja” būtu jāaizliedz un Šekspīrs jāizmet atkritumos viņa “Hamleta”, “Makbeta” un “Jūlija Cēzara” dēļ; jācenzē visas lugas, kuru darbībā attēlota valdnieku slepkavošana, nerunājot nemaz par Dostojevski un viņa “Noziegumu un sodu”…”
Hercs Franks bija pasaulē slavenākais Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvis, kurš dokumentālajā kino ir strādājis gandrīz pusgadsimtu. Kinorežisors, scenārists, operators, fotogrāfs, producents un kino teorētiķis Franks piedzima 1926. gadā Ludzā. Lielāko daļu sava radošā mūža viņš pavadīja Rīgas kinostudijā un 1992. gadā pārcēlās uz dzīvi Izraēlā, bet turpināja uzturēties un strādāt arī Latvijā. Viņa labākie darbi pieder pasaules dokumentālistikas klasikai un aptver plašu tematisko loku – no cilvēka dzimšanas brīnuma līdz slepkavas grēksūdzei.
Filma «Baiļu robeža» uzņemta studijā «Ego Media» un ir trīs valstu – Latvijas, Krievijas un Izraēlas – kopražojums. Krievijas puses producents ir kinodokumentālists Vitālijs Manskis. Filmu Latvijā atbalstīja Nacionālais kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Filmu visā pasaulē izplata britu distributors “Journeyman Pictures”.
Vairāk informācijas:
Ieva Krivma
26343032, ieva.krivma@gmail.com
