Filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” īpašais seanss – par Lešinski un VDK

Par to, kas īsti bija Imants Lešinskis, pastāv daudz dažādu versiju. Ilggadējā PSRS struktūru darbinieka pārbēgšana uz ASV raisīja daudz jautājumu – Latvijā uzskatīja, ka viņš mēģina iefiltrēties amerikāņu specdienestos; neviennozīmīga attieksme valdīja arī trimdas latviešu sabiedrībā. Piektdien, 13. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace” notiks filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” īpašais seanss, un pirms filmas paredzēta diskusija par Imantu Lešinski, Valsts drošības komitejas (VDK) un LPSR Kultūras sakaru komitejas attiecībām.

“Imants Lešinskis ir pretrunīgi vērtēta personība, joprojām viņa vārdu apvij dažādas leģendas. Kur beidzas mīts un sākas patiesība, iespējams, neuzzināsim nekad, taču varam mēģināt rekonstruēt laikmetu un notikumu fonu, cenšoties pietuvoties patiesībai,” saka viens no filmas režisoriem Gints Grūbe, kurš būs arī diskusijas dalībnieks.

Pēc Maskavas Starptautiskā attiecību institūta beigšanas Imants Lešinskis kļuva par trimdas tautiešiem adresētā laikraksta Dzimtenes Balss redaktoru un Latvijas Kultūras komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētāju. Lešinskim nonākot Kultūras sakaru komitejas vadībā, 1970. gadā ar viņa gādību uz ārzemēm sāka braukt vairāki simti latviešu inteliģences pārstāvju, kuru galvenais uzdevums bija propagandēt padomju iekārtas saniegumus. 1978. gadā, būdams ANO ierēdnis Ņujorkā, ASV, Lešinskis kopā ar sievu un meitu lūdza politisko patvērumu. Latvijā saistībā ar Lešinska pārbēgšanu valdīja uzskats, ka tā bijusi PSRS VDK plānota un kontrolēta operācija, lai viņu iefiltrētu amerikāņu specdienestā. Skaidrojumi par Imanta Lešinska pārbēgšanu Kultūras komitejā netika izplatīti.
80. gadu sākumā Imants Lešinskis nolēma informēt trimdas sabiedrību par Kultūras sakaru komitejas darbu un VDK mērķiem. Viņš uzstājās latviešu centros ASV, Zviedrijā, Anglijā, Vācijā, Dānijā, trimdas presē publicēja grāmatu Kalpības gadi. Taču Lešinska centieni tika vērtēti pretrunīgi: vieni viņu uzskatīja par varoni, citi – par VDK provokatoru.

Filma Spiegs, kurš mans tēvs ir balstīta Imanta Lešinska meitas Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu pierakstos, filmā izmantots plašs dokumentālo arhīvu materiāls. arī notikumu aculiecinieki – bijušie FIB un CIP darbinieki, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, arī izlūkdienestu vēstures eksperti.

Pirms filmas seansa 13. septembrī par vēsturiskajiem notikumiem un to interpretācijas iespējām sarunāsies žurnālists Juris Kaža, literatūrzinātniece, monogrāfijas Dzelzsgriezēji autore Eva Eglāja-Kristsone, tulks un bijušais LPSR Kultūras sakaru komitejas darbinieks Jānis Celmiņš un viens no filmas Spiegs, kurš mans tēvs režisoriem Gints Grūbe.

Režiju un scenāriju veidojuši Jāks Kilmī (Jaak Kilmi) un Gints Grūbe, filmas operators ir Aigars Sērmukšs, montāžas režisors – Armands Začs, komponisti – Janeks Murds (Janek Murd) un Jans Trojans (Jan Trojans), skaņu režisors – Lukass Ujciks (Lukas Ujcik). Filma veidota filmu studijā Mistrus Media kopprodukcijā ar Vācijas filmu kompāniju Kick Films, Čehijas kompāniju 8 Head Productions un Igaunijas kompāniju Pimik.

Filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Creative Europe Media atbalsta programma, Čehijas un Igaunijas filmu institūts, Bavārijas filmu fonds, Vācijas sabiedriskā televīzija ARD/RBB, BR, Čehijas sabiedriskā televīzija, Latvijas Televīzija un Igaunijas sabiedriskā televīzija ERR.

 

Informācija par filmas Spiegs, kurš mans tēvs īpašo seansu 13. septembrī 18:00 kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālēŠEIT.

 

12.09.2019.