Sestdien, 13. jūnijā plkst. 13.00 un 15.00 Rīgas Kinomuzejā režisores Dzintras Gekas dokumentālās filmas Agapitova un Izglābtie pirmizrāde.

Plahina, Agapitova, Igarka, vēl citi milzu novadi ir ziemeļu zemes mala, kur Ilmārs Knaģis nokļuva 1941.gadā, kad kopā ar 4 tūkstošiem bērnu no Latvijas tika deportēts uz Sibīriju. Nāves salā Agapitovā 1942.gada rudenī nokļuva 700 dažādu tautību mātes ar bērniem, no kuriem izglābās ap 60 cilvēku, to skaitā 6 latviešu bērni – Biruta Kazaka, Pavels Kliesbergs, Venta un Ilmārs Grāvīši, Pēteris Bērziņš, Valentīna Voiciša. Atmiņas ir skaudras, pat neticamas.

 
Filmas nesteidzīgajā ritējumā redzēsim Sibīrijā palikušos sirmgalvjus, kuriem sapnis par atgriešanos Latvijā ir zudis, dzīve pagājusi izsūtījumā.
Palicis jautājums- kāpēc tas notika un kāpēc neviens nav vainīgs?
 
Varbūt šī nebeidzamā atgriešanās ir atņemtā, pazudušā laika meklējumi?
Uz ziemeļiem izsūtītā paaudze kļuvusi par sasalušu zemi Sibīrijas ūdeņos un ledū. Palikušie izzūd ar katru dienu.
Es izmisīgi vēl cenšos apturēt laiku.
Cerībā, ka mani vārdi neaiziet kopā ar mani. –
Patiesībā es neko aizmirsis neesmu.
Taču daudz kas jau šķiet kā kinofilmā redzēts.
Pārāk neticami tas bija.
Taču tūkstoši un tūkstoši,
desmitiem miljonu ir te piedzīvojuši ko līdzīgu un vēl briesmīgāku.
Visa mūsu šolaiku psihe ir tā izvarota un izkropļota, ka notikumus,
kuriem līdzīgu nav cilvēces vēsturē,
šodien uzskata par pašsaprotamiem un normāliem…
(I.Knaģis) 

Režisore- Dzintra Geka
Scenārijs- Ēriks Lanss
Operators- Aivars Lubānietis
Montāžas režisors- Armands Zvirbulis
Montāža un skaņas apstrāde- Jānis Kazulis
Videografika- Edgars Lūsiņš
Režisora asistente-Baiba Ārenta
c Studija SB, c Dzintra Geka
 
Dzintra Geka – latviešu kinorežisore un producente, savulaik strādājusi Stīvena Spīlberga veidotā holokausta SHOA projektā Latvijā, kurā filmējusi ebrejus un viņu atmiņas par notikušo. Tad radusies ideja, ka tāpat nepieciešams dokumentēt arī materiālus par represētajiem latviešiem. Kopš 1998. gada režisore vāc atmiņas par Sibīrijas bērniem. Uzņemtie materiāli pārvērtušies vairākās filmās – … un Igarka, Sibīrijas bērni, Sibīrijas dienasgrāmatas, 600 stāsti. Mums tas bija jāizstāsta un citām.