ERAF projekta ietvaros uzsāk arhīva kinodokumentu digitalizāciju

ERAF projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” ietvaros 2018. gadā tiek sākta apjomīga Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizācija, lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Projektā digitalizēs 37 500 minūtes kinodokumentu – Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un filmas, turklāt tiks veikta 15 Latvijas filmu digitalizācija un restaurācija (920 minūtes ekrāna laika).

 

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)”. ERAF projektā līdz 2021. gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, veiks arī kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi – spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas un animācijas filmas, kas fiksētas 35mm, 16mm, 8mm kinolentēs; šos darbus radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

ERAF projekta ietvaros kopumā digitalizēs 38 420 minūtes Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrāto kinodokumentu. Pirmo reizi tik lielam apjomam Latvijas Nacionālajā arhīva kinodokumentu tiks izveidotas kvalitatīvas, mūsu laikam un tehnoloģiskajām prasībām atbilstošas digitālās kopijas, kas nodrošinās kinodokumentu saglabāšanu un pieejamību. 37 500 minūtēm digitalizēto kinodokumentu veiks vienkāršoto (automatizēto) pēcapstrādi, ko veic ar specializētu programmatūru, iestatot veicamos pēcapstrādes darbus, piemēram, kadra stabilizāciju, putekļu un skrāpējumu noņemšanu, krāsu korekciju, skaņas analogā nesēja radīto lieko trokšņu samazināšanu un tamlīdzīgi; tehnika šos darbus veic bez cilvēka iejaukšanās. Savukārt 920 minūtēm digitalizēto kinodokumentu tiks veikta pilna (manuāla) restaurācija, kur attēla pēcapstrādes un restaurācijas speciālisti rūpīgi pārbauda katru kinodokumenta kadru un nepieciešamības gadījumā veic tā korekcijas manuāli.

Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Nacionālo kino centru ir veicis digitalizējamo kinodokumentu satura atlasi, un ERAF projektā iekļautas divas nozīmīgas Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu kolekcijas – Latvijas dokumentālo filmu kolekcija (1919-1991) un kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekcija (1910-1996), kas sniedz iespēju arī pēc daudziem gadu desmitiem redzēt dažādus notikumus, salīdzināt laikmetu, apjaust daudzās vēsturiskās pārmaiņas, kas XX gadsimta laikā skārušas Latviju.

Projekts dod iespēju izveidot labas kvalitātes digitālās kopijas 3136 kinožurnāliem, hronikām un dokumentāliem materiāliem (no tiem 213 kinodokumentus digitalizēs no nitrocelulozes pamatnes lentēm), un 530 dokumentālām filmām.

Kopā ar Nacionālā kino centra ekspertiem Latvijas Nacionālais arhīvs izveidoja Latvijas kino vēsturē nozīmīgu 15 Latvijas filmu izlasi, kurām ERAF projekta ietvaros veiks digitalizāciju ar pilnu restaurāciju. Filmu izlasē iekļautas 9 spēlfilmas: Dāvanas pa telefonu (1977, režisors Aloizs Brenčs), Puika (1977, Aivars Freimanis), Liekam būt (1976, Aloizs Brenčs), Šahs briljantu karalienei (1973, Aloizs Brenčs), Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987, Arvīds Krievs), ves ēnā (1971, Gunārs Piesis), Agrā rūsa (1979, Gunārs Cilinskis), Motociklu vasara (1975, Uldis Brauns), Akmeņainais ceļš (1983, Rolands Kalniņš) – un 6 dokumentālās filmas: Baltie zvani (1961, Uldis Brauns), Vecāks par 10 minūtēm (1978, Hercs Franks), Sākums (1961, Uldis Brauns), Krasts (1963, Aivars Freimanis), Mana Rīga (1960, Aloizs Brenčs), Saruna ar karalieni (1980, Rolands Kalniņš). Trīs no izlasē iekļautajām filmām (Baltie zvani, Vecāks par 10 minūtēm, Nāves ēnā) ir Latvijas Kultūras kanona sarakstā.

2017. gadā Latvijas Nacionālais arhīvs izsludināja Kinodokumentu digitalizācijas iepirkuma konkursu, kurā piedalījās vairāki pretendenti, arī ārvalstu pārstāvji. Iepirkuma konkursā uzvarēja, un tiesības veikt kinodokumentu digitalizāciju un restaurāciju ieguva Latvijas pretendents Studija Lokomotīve. 2018. gada sākumā Studija Lokomotīve uzsāka kinodokumentu digitalizāciju Latvijas Nacionālā arhīva telpās, process ilgs trīs gadus – līdz 2020. gada decembrim.

Katrai kinodokumenta digitālajai kopijai izveidos un saglabās vairākas dažāda veida datnes – arhīva nodrošinājuma kopijas, profesionālās lietošanas kopijas un straumēšanas kopijas. Arhīva nodrošinājuma kopijām sagatavos kinodokumenta izejmateriāla datnes 4K izšķirtspējā un apstrādātās etalonkopijas datnes 2K izšķirtspējā. Profesionālās lietošanas kopijām sagatavos datnes 2K izšķirtspējā, savukārt straumēšanas kopijām sagatavos datnes trīs dažādos parametros. Restaurētās filmas, papildu jau nosauktajiem kopiju veidiem, sagatavos arī DCP, DVD un BluRay formātos, veidojot filmām arī subtitrus latviešu, krievu un angļu valodās.

ERAF projekta ietvaros izgatavotās kinodokumentu digitālo kopiju datnes glabāsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā arhīva datu serveros. Kinodokumentu digitālās kopijas pilnā apjomā būs pieejamas Latvijas Valsts kinodokumentu arhīva datubāzē arhīva lasītavā un arī citu Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienību lasītavās dažādās Latvijas pilsētās. Kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekcijas digitālās kopijas būs publiski pieejamas apskatei Latvijas Nacionālā arhīva vietnē www.redzidzirdilatviju.lv. Dokumentālo filmu kolekcijas digitālās kopijas un Latvijas 15 filmu izlases digitālas kopijas varēs aplūkot Latvijas kino centra portālā www.filmas.lv

 

2.03.2018.