Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi pārskatītus kritērijus, lai, atbilstoši ES valsts atbalsta noteikumiem, novērtētu dalībvalstu atbalsta shēmas filmām un citiem audiovizuāliem darbiem. Pirmo reizi šie nosacījumi paredz atbalstu visiem filmas tapšanas posmiem – ne tikai filmas ražošanai, bet arī attīstīšanai un demonstrēšanai kinoteātros.

„Šis nosacījums Latvijas filmu nozarei ir svarīgs, jo ļautu valstij atbalstīt arī mazo kinoteātru pielāgošanu digitālajām tehnoloģijām. Nacionālais Kino centrs jau kopš 2012. gada aktīvi informē gan valsts un pašvaldības institūcijas, gan privāto kinoteātru vadītājus par nepieciešamību nodrošināt iespēju demonstrēt filmas no digitālajiem formātiem. Lai Latvijā, īpaši reģionos, nodrošinātu filmu pieejamību, šādas izmaiņas, kas vienlaikus paredz lielus finanšu ieguldījumus, ir ļoti nepieciešamas. Patlaban KM sadarbībā ar VARAM meklē risinājumu 30 reģionu kultūras namu digitalizācijai,” informē Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga.

Vēl viens svarīgs nosacījums, ko paredz jaunie noteikumi, ir priekšrocības kopražojumu veidošanai. Filmai, kas tapusi vienā konkrētā valstī, valsts atbalsta intensitātes maksimālais apjoms ir 50 procenti, savukārt kopražojumi, kurus finansējusi vairāk nekā viena dalībvalsts, varēs saņemt atbalstu līdz 60 procentu apmērā no producēšanas budžeta.

Šis EK paziņojums skatāms arī kontekstā ar visām ES dalībvalstīm saistošo nepieciešamību saskaņot valsts atbalstu konkrētiem audiovizuāliem darbiem. „Arī Saeimas atbalsts filmai „Dvēseļu putenis”, kas tika piešķirts, apejot Filmu likumā noteikto regulējumu, būs jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Gadījumā, ja saskaņojums netiks saņemts, EK var pieprasīt atmaksāt šo finansējumu valsts budžetā, turklāt ar soda procentiem,” stāsta I. Gailīte Holmberga.

Paziņojuma pilns teksts pieejams: ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/specific_rules.html