Maijā atsākas kinovakari no cikla “Nepārejošā Latvija. Personības”, kurā Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) piedāvā bez maksas noskatīties digitalizētu un atjaunotu kinodokumentu programmu. Trešā seansa uzmanības centrā ir dokumentālists Hercs Franks (1926-2013) – 9. maijā pulksten 18:00 LNB Ziedoņa zālē Franka kinožurnāli (1968-1979) un divas leģendāras īsfilmas no Latvijas kultūras kanona – “Baltie zvani” (1961) un “Vecāks par desmit minūtēm” (1978).
Publicēts: 09.05.2018.
Kā jau ziņots, cikls Nepārejošā Latvija. Personības ir pirmā iespēja noskatīties ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsāktā Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācijas un atjaunošanas darba rezultātu, iepazīstot četras lielas personības un viņu laikmetu – ALOIZS BRENČS (1929-1998, seanss 5. aprīlī), ULDIS BRAUNS (1932-2017, seanss 12. aprīlī), HERCS FRANKS (1926-2013, seanss 9. maijā), AIVARS FREIMANIS (1936-2018, seanss 23. maijā). Katra seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstina skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.
Trešdien, 9. maijā, kinovakara centrā ir režisors un scenārists Hercs Franks – pirmais, kurš savu filmu titros sāka rakstīt vārdu “autors”. Hercs Franks ir viens no kinoteorijā spēcīgākajiem Rīgas poētiskā stila pamatlicējiem, un viens no viņa stiprākajiem darbarīkiem ir ideja. Piemēram, tā, kas likta pamatā īsfilmai Baltie zvani (1961) – par mazu meitenīti un trausliem ziediņiem kontrastējoši lielā un nevērīgi rosīgā pilsētā. Hercs Franks ir šīs filmas scenārija autors, kinolentē to realizēja režisors Ivars Kraulītis un operators Uldis Brauns, bet jau 70. gadu sākumā Hercs Franks sāka veidot pats savas filmas. Augstākā un starptautiski pazīstamākā virsotne starp tām un tieši tāpat izcilā idejā balstīts darbs ir operatora Jura Podnieka uzņemtā īsfilma Vecāks par desmit minūtēm (1978) – ģeniāla iecere pārvērst filmā desmit minūtes no reālās dzīves, kas spoguļojas maza bērna sejiņā.
Kinoseansa ievadā tiks demonstrēti četri kinožurnāli, kurus Hercs Franks veidojis kā režisors filmu starplaikos – Sporta apskats (2/1968), Padomju Latvija (32/1972 un 19/1979), Māksla (3/1975), detalizēta programma pielikumā.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Restaurācijai eksperti izvēlējuši deviņas spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.
Ciklā Nepārejošā Latvija. Personības ietilpst četri seansi LNB Ziedoņa zālē – 5. aprīlī, 12. aprīlī, 9. maijā un 23. maijā.
Seansu sākums pulksten 18:00, ieeja visiem interesentiem BEZ MAKSAS.
SEANSA PROGRAMMA 9. MAIJĀ:
(seansa garums 1 h 30 min)
Kinožurnāli:
Sporta apskats Nr. 2 / 1968, 10’
1. Futbola cienītāji spēles laikā. 2. Makšķernieku sacensības. 3. Skatītāji dodas uz motosacīkstēm. 4. Pirmās Vissavienības DOSAAF klubu sacīkstes zemūdens medībās Saulkrastos. 5. Motobraucēja Zenta Rešetniece. 6. Vieglatlētu sacensības Daugavas stadionā. 7. TTT sieviešu basketbola meistarkomandas 10 gadu jubileja.
Padomju Latvija Nr. 32 / 1972, 11’
1. Latviešu sarkanie strēlnieki ciemos pie igauņu cīņas biedriem Tallinā. 2. Liepājas galantērijas kombināta Lauma būvdarbi. 3. Liepājas fotokluba vadītājs Huberts Stankēvičs. 4. Padomju saimniecības Ulbroka eksperimentālā cūku ferma. 5. Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljons. 6. Divu jauniešu likteņi, godīgais un noziedzīgais dzīves ceļš. 7. Trīnīši Jelgavas strādnieku Helvigu ģimenē.
Māksla Nr. 3 / 1975, 10’
1. Māksliniece Inta Dobrāja. 2. Ērģelniece Brigita Mieze. 3. Mākslinieku ģimene – Marta Krasta un Miervaldis Pavlovics. 4. Māksliniece Antonija Lutere. 5. Mākslas akadēmijas auditorijās.
Padomju Latvija Nr. 19 / 1979, 10’
1. Fotokluba Rīga darbu izstāde Liepājā. 2. Roberta Johansona fotogrāfijas un fotoizstāde Cēsīs. 3. Fotoizstādes Dzintarzeme atklāšana Rīgā. 4. Fotomākslinieka Gunāra Bindes personālizstādes atklāšana Rīgā.
Baltie zvani
(1961, režisors Ivars Kraulītis, operators Uldis Brauns, scenārija autors Hercs Franks, 24’)
Maza meitenīte viena klejo pa rīta rosības pārņemtu pilsētu, meklēdama baltos zvaniņus, kas tai iepatikušies puķu veikala skatlogā.
Pagrieziena punkts Latvijas kinomākslā – ar spēlfilmas paņēmieniem uzņemts darbs (mazās meitenītes impulsīvais klejojums pa Rīgas ielām ir filmas radošās grupas aranžēts), taču šī hrestomātiskā filma, kas balstīta šķietami dokumentālā vērojumā, aizsāk jaunu laika skaitīšanu latviešu dokumentālā kino vēsturē un kļūst par pamatakmeni Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai. Filmā Baltie zvani ieskanas atsauces uz pasaules kino klasiku – slavenajām pilsētas ritmu filmām, kuras konceptuāli apspēlēja industriāli urbānā skarbuma un cilvēka darbības kontrastu. Autori atsakās gan no diktora teksta, gan atklātu patiesību manifestēšanas, filmu būvējot tikai uz trokšņa un skaņu fonogrammas.
Vecāks par 10 minūtēm
(1978, scenārija autors un režisors Hercs Franks, operators Juris Podnieks, 10’)
Desmit minūtes kinokamera nenovērš skatu no trīs gadus veca puisēna, kurš skatās leļļu teātra izrādi, un viņa mīmikā atspoguļojas visplašākā emociju gamma – izbrīns, bailes, ziņkāre, prieks –, kamēr mazā dvēselīte pārdzīvo labā un ļaunā cīņu, pieaugot pieredzē un emocionālā briedumā.
Leģendāra filma ne tikai Latvijas, bet arī pasaules dokumentālā kino vēsturē – vienā precīzi izskaitļotā kadrā bez montāžas filmēts bērna dvēseles portrets. Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas izcilākais paraugs; hrestomātiska filma – dvēseles kustība, kur satiekas režisora un operatora talanta dzirksts. Vecāks par desmit minūtēm ir filma, kas nenoveco – tā joprojām tiek demonstrēta pasaules kinoskolu studentiem un iekļauta starptautisku festivālu skatēs. 2002. gadā šī filma iedvesmoja vairākus pasaulslavenus režisorus apvienoties īsfilmu projektā, kurā Franka ideju attīstīja Džims Džārmušs, Verners Hercogs, Žans Liks Godārs, Bernardo Bertoluči, Vims Venderss, Aki Kaurismeki un citi.