Maijā atlicis vēl ceturtais vakars ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības”, šoreiz uzmanības centrā būs kinorežisors Aivars Freimanis (1936-2018) – 23. maijā pulksten 18:00 LNB Ziedoņa zālē Freimaņa kinožurnāli (1966-1990) un restaurēta īsfilma, kas piederīga Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai – “Krasts” (1963).
Publicēts: 21.05.2018.
Kinorežisors Aivars Freimanis ir visliterārāk orientētais no visiem Rīgas poētiskās dokumentālistikas pamatlicējiem – kinostudijā viņš ienāca no žurnālistikas vides, vispirms kā scenāriju un filmu tekstu autors, bet tad nolēma, ka pēc šādiem scenārijiem varētu uzņemt arī labāku kino, – un debitēja kā režisors. Jau no pašiem savas darbības pirmsākumiem režisors Freimanis veidoja stabilu tandēmu ar tikpat jauno un tikpat talantīgo operatoru Ivaru Selecki, un dokumentālā īsfilma Krasts Latvijas kinovēsturei ir nozīmīga arī kā šīs vēlāk jau leģendārās sadarbības pats sākums, pirmā kopīgā filma.
Otrs būtisks ieguldījums poētiskā kino attīstībā – šīs filmas uzņemšanas metode radikāli atšķīrās no hronikas parastā steidzīguma – te autori visu vasaru nodzīvoja Jūrmalciemā un Rojā filmējot, un, kā teicis Ivars Seleckis: “Tā kā lielas lietas tur nenotika, mēs pietuvojāmies sīkumiem un detaļām, saprotot, ka visgrūtāk ir nofilmēt parasto ikdienu – tieši to, ka nekas nenotiek”. Tik grūts uzdevums ievērojami paplašināja autoru izteiksmes līdzekļu klāstu un ir iedvesmojis daudzu vēlākos Latvijas kinodokumentālistus.
Kinoseansa ievadā tiks demonstrēti seši kinožurnāli, kurus Aivars Freimanis veidojis kā režisors – viņš ir arī ļoti ražīgs kinožurnālu veidotājs un tekstu autors kolēģu žurnāliem, turklāt pazīstams ar gandrīz labāko humora izjūtu starp Latvijas kinorežisoriem (detalizēta kinožurnālu programma pielikumā).
Seansu sākums pulksten 18:00, ieeja visiem interesentiem BEZ MAKSAS.
Seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstina skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veido kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Restaurācijai eksperti izvēlējuši deviņas spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.
Ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) piedāvā bez maksas noskatīties digitalizētu un atjaunotu kinodokumentu programmu.
PROGRAMMA 23. maijā (seansa garums 1 h 35 min):
Kinožurnāli:
Padomju Latvija Nr. 6 / 1966, 10’
1. Jaunā svešvalodu apgūšanas metode Liepājas pedagoģiskajā institūtā. 2. Jaunā kafejnīca Saulīte Liepājā. 2. Seno ieroču izstāde Rīgas vēstures muzejā. 3. Aktieris Kārlis Sebris sarunājas pa telefonu ar rūpnīcas VEF strādnieci. 4. Lietuvas tautas mākslas izstāde Liepājā. 5. Kuģu, kuri būvēti no plastmasas, izmēģinājumi Baltijas jūrā. 6. Naktssargs A. Beļēvičs nodarbojas ar kaķu dresūru. 7. Dīzeļautomašīna Belaz Jēkabpilī. 8. Eiropas TV amatieru kluba biedrs L. Ozols. 9. Aviomodelists A. Lazorenoks, rūpnīcas Sarkanais metalurgs strādnieks. 10. Medicīnas darbinieku nama vīru vokālā kvarteta 1000. koncerts.
Padomju Latvija Nr. 34 / 1969, 10’
1. Somijā ražotais tankkuģis Auce jūrā un Ventspils ostā. 2. Tankkuģa Bauska iekraušana Ventspils ostā. 3. Jaunās kafejnīcas Tornis Vecrīgā interjers. 4. Aleksandrs Jankovskis uzvelk Doma baznīcas pulksteni. 5. Top Rīgas kinostudijas mākslas filma Vella kalpi. 6. Rīgas jaunceltnes Purvciemā. 7. Rīgas Valsts Bioķīmisko preparātu rūpnīcas darbinieki medībās Piltenes mežniecībā. 8. Kartupeļu svētki Kazdangas sovhoztehnikumā.
Padomju Latvija Nr. 4 / 1970, 10’
1. Latviešu sarkano strēlnieku (tag. Okupācijas) muzeja būvdarbi Rīgā. 2. Piemineklis Salaspilī. 3. Energolīnija Baltkrievija-Lietuva-Latvija. 4. Jaunie radiouztvērēji Rīga-302 un VEF-204. 5. Latvijas keramikas filiāle Jelgavā. 6. Sporta komentētāja Gunāra Jākobsona 1000. reportāža. 7. Alsungas sieviešu ansambļa 15 gadu jubileja (suitu sievas). 8. Komponists Raimonds Pauls Rīgas skaņu plašu ierakstu studijā.
Padomju Latvija Nr. 7 / 1975, 10’
1. Mītiņi un ziedu nolikšana 1905. gada revolūcijas septiņdesmitgadē. 2. Rakstnieces Annas Sakses 70 gadu jubileja. 3. Galdnieku brigadieris Pēteris Vilmanis mēbeļu ražošanas apvienībā Rīga. 4. Pasažieru laineris Belorussija. 5. Celtniecība padomju saimniecībā Ogre. 6. Dailes teātra 5. aktieru studija.
Pionieris Nr. 4 / 1981, 10’
1. Daudzbērnu Lerhu ģimene no Ventspils rajona kolhoza Piltene. 2. Skolēni vasarā gana govis Limbažu rajona kolhozā Staicele. 3. Balvu rajona Bērzpils vidusskolas jaunie lopkopji. 4. Rīgas Piena kombinātā. 5. Dzejnieks Imants Ziedonis par savu grāmatu Kas ir kolhozs?
Latvijas hronika Nr. 7 / 1990, 10’
1. Latvijas PSR Augstākās Padomes 15. sesija. Republikas karoga maiņa. 2. Rūpnīca VEF pēc ugunsgrēka. 3. Vaska figūras motormuzejā Mežciems. 4. Filmas Zvejnieka dēls 50 gadu jubilejas sarīkojums kinoteātrī Rīga. 5. Latvijas detektīvžanra asociācija, avīze Pilnīgi atklāti. 6. Izstāde Latvija. XX gadsimta kūlenis. 7. Lambadas dejas kursi VEF Sporta klubā.
Krasts
(dokumentālā filma, 1963, 20’, scenārija autors un režisors Aivars Freimanis, operators Ivars Seleckis).
Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai piederīga filma, viena no pirmajām, kura veidota, filmas autoriem ilgu laiku dzīvojot zvejniekciemā un pamatīgi iepazīstot topošās filmas varoņus un vidi. Tāpēc ļaušanās it kā vienmuļajam un periodiskajam zvejnieku dzīves ritmam, uzmanība pret detaļām kļūst par savdabīgu dzīves filozofiju.