Arhīvs

Ceļu pie skatītājiem sāk filma “Melānijas hronika”

Šogad pabeigts vairāku gadu garumā ilgušais darbs pie režisora Viestura Kairiša vēsturiskās spēlfilmas “Melānijas hronika“. Filmas pirmizrāde visā Latvijā notiks 2016. gada 1. novembrī, bet jau šobrīd, 1941. gada deportācijas piemiņas dienā, filmas veidotāji vēlas sākt plašāku dialogu par deportācijas atstāto iespaidu uz nākamajām paaudzēm, kā arī par izdzīvošanas brīnumu, kas, neraugoties uz šiem traģiskajiem vēstures notikumiem, ļāvis latviešu nācijai saglabāt un atjaunot savu valsti.

 

75 gadi pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijām
Pirms 75 gadiem padomju vara uz Sibīriju deportēja Latvijas eliti, arī 7168 sievietes un vairāk nekā 2000 bērnus vecumā līdz 10 gadiem. Juriste, žurnāliste, rakstniece Melānija Vanaga un viņas dēls Alnis kā sociāli bīstami noziedznieki tika izsūtīti uz Tjuhtetu Sibīrijā.

Pabeigts darbs pie filmas „Melānijas hronika“
Filmas pamatā ir Melānijas Vanagas autobiogrāfija “Veļupes krastā” – spilgtākais šī laika notikumu apraksts latviešu literatūrā. Tas bija autores pirmais darbs, ko viņa, bez tiesībām to padomju apstākļos publicēt, sarakstījusi kā izsūtījuma gadu dienasgrāmatu.

“Filma ir uzņemta. Daudz domāju par deportāciju nozīmi mūsdienu latviešu identitātei. Skaidrs, ka tām ir svarīga un izšķiroša nozīme. Taču filmas sakarā man liekas būtiski jēdziena “upuris” aizstāšana ar jēdzieniem “neiznīcināms” un “nesalaužams”. Tas man ir svarīgi – parādīt cilvēku, kas man pašam var palīdzēt izdzīvot jebkuros apstākļos. Tai skaitā – mūsdienu Latvijā un mūsdienu pasaulē. Izdzīvot, nevis pateicoties supervaroņa īpašībām, bet balstoties neizsmeļamā personiskajā cilvēciskumā. Tā arī sanācis – neskatoties uz to, ka filmējām vēsturisku filmu, uzņēmām filmu par mūsdienām, “ stāsta filmas režisors Viesturs Kairišs.

Filma “Melānijas hronika“ ir stāsts par Latvijas sievietēm, kuras izdzīvoja, neraugoties uz padomju varas atņemtajiem jaunības sapņiem, dzīves labākajiem gadiem, mājām, vīriem, bērniem, savu zemi un veselību. Tas ir stāsts par sievietēm, kuras izdzīvoja, lai piedzīvoto pierakstītu, un lai arī nākamās paaudzes neaizmirstu pieredzi, kurā ar varu tikām ierauti mēs visi.

Tiek sākta sociālās atmiņas akcija “Neuzvarama, nesalaužama, neaizmirstama”
2016. gada 14. jūnijā filmas “Melānijas hronika” veidotāji sāk sociālās atmiņas akciju “Neuzvarama, nesalaužama, neaizmirstama”, kuras mērķis ir uzrunāt jaunākās paaudzes un ne vien meklēt jaunus veidus, kā runāt par Latvijas vēstures notikumiem, kas ietekmējuši daudzu paaudžu dzīves, bet arī atcerēties tās Latvijas sievietes, kuru sīkstums ir mūsu valsts un nākamo paaudžu pamatā.

Sociālās atmiņas akcijas sākumā ir tapis īpašs multimediāls projekts, kurā pēc 75 gadiem, 2016. gada jūnijā, fiksēts viss izsūtījumā vesto ceļš no Rīgas līdz Tjuhtetai – vietai, uz kuru 1941. gada jūnijā tika deportēta Melānija Vanaga, viņas dēls Alnis un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Sadarbībā ar “LMT straume”, portālu “Delfi” un sabiedrisko mediju portālu “lsm.lv” ikvienam Latvijas iedzīvotājam, sākot no 14. jūnija rīta, trīs diennaktis būs iespēja tiešsaistē vērot šo ceļu no Rīgas līdz Tjuhtetai videoversijā.

“Filma ir stāsts, ko nevarēja  neizstāstīt kino valodā. Melānijas Vanagas rakstītais stāsta par kādas Latvijas paaudzes sieviešu spēku, kas ļāvis mums pēc vairākiem gadu desmitiem atjaunot savu valsti un kas liek mums neaizmirst. Filma “Melānijas hronika” ir pabeigta un pie skatītājiem tā nonāks 1. novembrī. Mēs aicināsim visus uz mūsu valsts notikšanu paraudzīties caur paaudzēm, kurām mums jāpateicas par to, ka esam šodien,“ stāsta filmas producente Inese Boka – Grūbe.

Filmu studija “Mistrus Media” kopā ar radio “Pieci.lv” un portālu “lsm.lv” aicina jauniešus iemūžināt un stāstīt stāstus par savām vecmāmiņām un vecvecmāmiņām, kuru dzīves ietekmējuši traģiskie 1941. gada un 1949. gada deportāciju notikumi.

Filmā “Melānijas hronika” piedalās latviešu aktrises Lilita Ozoliņa, Guna Zariņa, Maija Doveika, Baiba Broka. Latvijas Radio teātris sadarbībā ar filmu studiju “Mistrus Media” un filmas aktrisēm sākuši darbu pie audiogrāmatas izveides, iekļaujot tajā atsevišķas nodaļas no Melānijas Vanagas darba “Veļupes krastā”. Latvijas Radio ēterā tās skanēs rudenī pirms filmas pirmizrādes, bet 14. jūnijā Latvijas Radio 1. programmā plkst. 22.05 būs dzirdami fragmenti no audiogrāmatas pirmās daļas, ko ierunājusi aktrise Lilita Ozoliņa.

Par filmu
Režisora Viestura Kairiša filma “Melānijas hronika” ir ne vien nozīmīga Latvijas vēstures posma un latviešu autobiogrāfiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, jo kā liela mēroga darbs tas var potenciāli piesaistīt jauniešus un izraisīt starptautisku interesi par mazizzinātu Eiropas vēstures posmu – staļinisma represijām un Baltijas tautu deportācijām.

Filmas režisors un scenārija autors ir Viesturs Kairišs, operators – Gints Bērziņš, filmas māksliniece – Ieva Jurjāne, filmas producenti – Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, līdzproducente – Elīna Gediņa-Ducena, filmas ražošanas vadītāja – Elīna Zazerska. Galvenajai lomai izvēlēta viena no mūsdienu labākajām savas paaudzes šveiciešu aktrisēm – Sabīne Timoteo; filmā lomas atveido Maija Doveika, Guna Zariņa, Lilita Ozoliņa, Baiba Broka, Ivars Krasts, Jana Čivžele, Viktors Ņemecs, austriešu aktieris Ervīns Leders. Melānijas dēlu atveido Edvīns Mekšs no Ludzas.

Filma ir Latvijas, Čehijas un Somijas kopprodukcija. Filmu finansē Nacionālais Kino Centrs, Valsts Kultūrkapitāla Fonds, Čehijas Valsts Kino Fonds, Somijas Filmu Fonds, Eurimages, Ziemeļkarēlijas Reģionālais fonds, Somijas sabiedriskā televīzija YLE, Latvijas Televīzija. Filmas partneri: LDZ Cargo, Latvijas Dzelzceļš, Eco Baltia, UPP, Sleepwalker, Latviešu fonds, ALA. Informatīvie atbalstītāji: LMT Straume, Latvijas Radio, DELFI.

Filmas mājas lapā un sociālajos medijos ir iespēja iepazīties ar filmas materiāliem un tās reklāmas klipu:

https://vimeo.com/170135275

www.melanijashronika.lv

www.facebook.com/MelanijasHronika.

Publicitātes foto un filmas plakāts: https://failiem.lv/u/f223hhqm

MEDIJOS:
“Spēks, kas ļāva izdzīvot” (Viesturs Kairišs, Gints Grūbe, Inese Boka-Grūbe, Una Rozenbauma sarunā ar Lindu Kusiņu, Latvijas Avīze, 14.06.2016.)

Sabīne Timoteo. Mani nebaida tas, ka esmu nobijusies” (aktrise Sabīne Timoteo intervijā Līgai Rušeniecei, žurnāls LILIT, 29.10.2015.)

Inese Boka-Grūbe
Tālr: 67313314, 29259580

14.06.2016.