Arhīvs

Signe Baumane ierodas saņemt Izcilības balvu kultūrā

Par 2015. gada Izcilības balvas kultūrā laureātiem kļuvuši ērģelniece Iveta Apkalna, scenogrāfs Andris Freibergs un animācijas filmu režisore Signe Baumane. Pelnīts novērtējums, jo animācijas filmu režisore, māksliniece, scenāriste, animatore un producente Signe Baumane (1964) ar savu aktīvo darbību šobrīd rada Latvijas kinomākslai tik nepieciešamo starptautisko dimensiju izcilības kategorijā.

Izcilības balva kultūrā iedibināta 2014. gadā pēc Kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu, lai godinātu īpašus sasniegumus ar starptautisku rezonansi un nozīmīgu ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā.

Šī gada laureātus Nacionālā kultūras padome apbalvošanai izvirzījusi no četrpadsmit pieteiktajiem kandidātiem, Nacionālais Kino centrs iesniedza pieteikumu par Signes Baumanes kandidatūru.
Izcilības balva kultūrā tiks pasniegta īpašā ceremonijā 7. decembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Akmeņi manās kabatās / Rocks In My Pockets”(2014) satricināja profesionāļu pasauli ar savu dziļi personisko un mākslinieciski augstvērtīgo skatījumu uz nopietnām eksistenciālām problēmām, vienlaikus atraktīvā formā pavēstot starptautiskai auditorijai Latvijas vēstures galvenos pagrieziena punktus. Filma ir patiesos notikumos un dzīvesstāstos balstīts, pārsteidzoši atklāts stāsts par piecām autores dzimtas sievietēm, Signi pašu ieskaitot, viņu cīņu ar dzīves pārbaudījumiem, depresiju un neprātu. Šai skaudrajā filmā Latvijas vēstures peripetijas savijas ar personīgiem pārdzīvojumiem un stāstiem par ģimenes noslēpumiem, mīlestību un laulību. Par spīti smagajai un autorei personiski sāpīgajai tēmai, filmā uzdzirkstī arī ironija un humors – tiesa, diezgan melns, kā tas vispār raksturīgi Signes Baumanes rokrakstam.

Izcilības balvas kontekstā ir svarīgi, ka filma „Akmeņi manās kabatās” ir īpaša parādība Latvijas kinovēsturē – nevis vienkārši filma, bet vesels pasākumu komplekss, kas veicina sabiedrības interesi par kinomākslu un iespējamo mijiedarbību ar filmas norisēm. “Akmeņi manās kabatās” iekaroja plašu starptautisku uzmanību jau filmas tapšanas laikā, Signei Baumanei kā producentei izvēloties tobrīd neparastu, bet laikmetīgu finansēšanas modeli – lielu daļu filmas budžeta veidoja sabiedrības līdzdalība, izmantojot tā saukto pūļa finansēšanas platformu – sabiedrības ziedojumus internetā.

Signes pirmajai pilnmetrāžas filmai palīdzēja tapt gan Latvijas, gan Amerikas, gan citu valstu iedzīvotāji, un viņu cerības pilnā mērā attaisnojās, kad filma piedzīvoja pirmizrādi un uzsāka triumfālu ceļojumu pa starptautiskiem ekrāniem – kopš 2014. gada vasaras beigām filma „Akmeņi manās kabatās” pabijusi apmēram 70 starptautiskos festivālos 40 valstīs (saraksts pielikumā), turklāt Kanādā un ASV filma izrādīta 50 pilsētās, 65 festivālos, pasākumos un publiskās izrādīšanas vietās, un visur skatītāji dzirdēja arī Latvijas vārdu un iepazina mūsu valsts vēstures būtiskākos mezglu punktus. Par filmas spēcīgo iespaidu uz auditoriju liecina vairāki desmiti publikāciju ārvalstu medijos (ieskats mediju rakstos šeit, NKC mājaslapā un šeit, filmas mājaslapā).

Latvijas filmu nozarei būtiska un citiem producentiem pamācoša ir arī Signes Baumanes enerģija, strādājot ar šīs filmas izplatīšanu pēc tam, kad aktīvā festivālu dzīve pamazām aprimst, – izmēģinot jaunas tehnoloģijas, platformas un veidus, kā filmai nonākt pie skatītāja. Modeļi ir dažādi – gan aicinājums ikvienam pasaules pilsonim pašam kļūt par filmas izplatītāju, gan filmas pieejamība dažādās maksas un bezmaksas platformās, gan speciāli organizēti filmas seansi dažādās izglītojošās programmās – piemēram, pat vēl 2015. gada oktobrī filma „Akmeņi manās kabatās” apceļo Ameriku un Eiropu īpašos pasākumos, to redzēs skatītāji ASV pilsētās Baltimorā, Klīvlendā un Anārborā, Eiropas pilsētās Edinburgā, Glāzgovā un citur; iespēju robežās arī pati filmas autore piedalās filmas seansos un atbild uz skatītāju jautājumiem.

Svarīgi, ka visa šī enerģija tiek ieguldīta patiešām vērtīgas filmas popularizēšanā – blakus daudzām balvām pasaules festivālos “Akmeņi manās kabatās” triumfēja arī Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps, saņemot balvas kā labākā animācijas filma, par labāko animācijas režiju un labāko scenāriju (visu filmu veidu konkurencē), balvai filma bija nominēta arī par labāko animācijas mākslinieka darbu. Pusgadu vēlāk filma “Akmeņi manās kabatās” kļuva par Latvijas pieteikumu ASV Kino akadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma 2014. gadā un sasniedza visu laiku labākos Latvijas filmas rezultātus šajā sacensībā – nonāca fināla divdesmitniekā.

Signe Baumane (http://www.filmas.lv/person/200/), spilgta autorkino pārstāve, dzimusi 1964. gada 7. augustā Tukumā. XX gs. 80. gados studējusi filozofiju Maskavā, 1989. gadā kļuvusi par animatori filmu studijā Dauka, 1991. gadā debitējusi kā animācijas režisore ar divas minūtes garu filmiņu Ragana un govs. 1996. gadā pārcēlusies uz ASV, dzīvo un strādā Ņujorkā. Tur vispirms darbojusies animācijas režisora Bila Plimptona studijā, 1998. gadā sākusi patstāvīgu darbu ar filmu Love Story, kas uzreiz izpelnījās festivālu atzinību. Pasaules ievērību iekarojušas arī nākamās Signes Baumanes īsfilmas – asprātīgi, izaicinoši un provocējoši, bet personiski stāsti; vairākas filmas producētas arī Latvijā (Sieviete (2002), Zobārsts (2005), Veterinārārsts (2007)). Ilustrējusi grāmatas, strādājusi leļļu teātrī, pasniegusi animāciju studentiem, darbojas kā programmētāja vairākos ASV neatkarīgā kino un animācijas festivālos. Par Signi Baumani uzņemta Dzintras Gekas dokumentālā filma Signe un…(2003). 2005. gada maijā kļuvusi par ASV Kinoakadēmijas biedri un kā viena no retajiem latviešiem balso par Oskara balvas saņēmējiem.

Latvijas filmu nozarei un Latvijas kultūras telpai ļoti būtiska ir gan Signe Baumane pati, gan viņas filmas – kā parādība, kas apliecina gan talanta radītu māksliniecisku izcilību, gan nenorimstoša un pašaizliedzīga darba nozīmi šīs izcilības veidošanā un kopšanā.

Papildināts 3.12.2015.