Arhīvs

Balva par labāko režiju režisora Herca Franka jaunajai filmai “Mūžīgais Mēģinājums”

No 49. starptautiskā dokumentālo filmu festivāla Festival Dei Popoli Latvijas kino delegācija atgriezusies ar nozīmīgu balvu – mūsu dokumentālā kino vecmeistars Hercs Franks par savu jauno filmu Mūžīgais Mēģinājums saņēma balvu par labāko režiju.

Filma bija iekļauta Festival Dei Popoli starptautiskā konkursa skatē, kur par galveno balvu sacentās 17 filmas no Francijas, ASV, Argentīnas, Dienvidkorejas, Vācijas, Belģijas, Irākas, Šveices, Alžīrijas un Itālijas. Festivāls dibināts 1959. gadā un kopš tā laika ir vadošais dokumentālā kino festivāls Itālijā.
 
Mūžīgais Mēģinājums ir 10 gadu garumā tapis darbs, kurā Hercs Franks ar kameru izsekojis talantīgā teātra režisora Jevgēņija Arjē radošajai laboratorijai viņa dibinātajā teātrī Gešer, fiksējot kinolentē mēģinājumus un izrādes. Pieredzējuši kino speciālisti, kuri Festival Dei Popoli noskatījās Mūžīgo Mēģinājumu, atzina, ka filma viņus dziļi saviļņojusi ar spēju tik tuvu piekļūt mākslas darba dzimšanas brīnumam  un atsauc atmiņā Herca Franka 1978. gadā uzņemto šedevru Vecāks par 10 Minūtēm, kur mākslas notikums tika skatīts maza bērna acīm. Ir pagājuši gadi un mazais puisēns pārvērties režisorā (Arjē), kurš joprojām saglabājis īstam māksliniekam tik nepieciešamo spēju palikt kā bērnam savos sapņos, tēlu meklējumos un iekšējā brīvībā.
 
Hercs Franks Festival Dei Popoli raksturo kā festivālu ar plašu apvārsni un skata lenķi, kur satiekas mūsdienu dokumentālā kino tik dažādās tēmas un vizuālās valodas. Režisors saka: „Ir liels gods tikt iekļautam konkursa skatē un saņemt balvu tik mūsdienīgā un nozīmīgā festivālā. Īpaši simboliski, ka filmas pirmizrāde notika mākslas šedevru pilsētā Florencē, kur visi muzeji un galerijas liecina par to, ka ar savu pagātni cilvēce pa īstam satiekas tikai caur mākslu – pārējais nogrimst arhīvu un pētniecisko institūtu plauktos. Kad Akadēmijas galerijā ar roku pieskāros Mikelandželo skulptūrai, šķita, ka šo vairāk kā 500 gadu , kas mūs šķir no ģeniālo darbu tapšanas, nav bijis. Kino mākslai vēl nav tik senas pagātnes, bet mums, režisoriem, jāstrādā tā, lai tas, ko mēs atspoguļojam savās filmās, emocionālā formā nodotu nākošām paaudzēm to, ko esam pieredzējuši un pārdzīvojuši. Florences festivāla balva mani iedvesmoja un sniedza spēcīgu lādiņu domai par jaunas filmas uzņemšanu”.

Šogad Festival Dei Popoli vislielākā uzmanība tika veltīta filmām no Baltijas valstīm – retrospektīvā ar nosaukumu Baltijas Diagonāle tika izrādītas 84 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filmas. Latviju pārstāvēja 32 laikā no 1961. līdz 2008. gadam tapušās filmas kā arī režisori Laila Pakalniņa, Dainis Kļava un Edmunds Jansons, kuru filmas bija iekļautas festivāla programmā. Festivāls arī izdeva grāmatu, veltītu Baltijas dokumentālā kino vēsturei.