Arhīvs

Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

Dokumentālo filmu programmu Vai viegli būt citādam? kinoteātrī K.Suns no 3. līdz 7. septembrim.Trešdiena, 3. septembris
18.00
Filmu programmas atklāšana. Biļešu skaits ierobežots.          

Žurnālisti
(Journalists)
Režisors: Aļehs Daškēvičs
Producents: ADKpradukcyja
Baltkrievija, 2008, 52’
 
Baltkrievijā tiek slēgti masu mediji, kas atļaujas kritizēt prezidentu Lukašenko, žurnālistus apcietina, notiesā vai vēl ļaunāk – viņi vienkārši pazūd. Vārda brīvība, kas vēl nesen bija katra žurnālista ierocis, nu kļuvusi par iemeslu karjeras, ģimenes un pat dzīvības apdraudējumam.
Filma stāsta par mūsdienu Baltkrievijas žurnālistu ikdienu; par dilemmām starp sirdsapziņu un kārdinājumu, bailēm un pašcieņu. Daudzi žurnālisti bijuši spiesti pamest savu profesiju, citi ir emigrējuši, bet liels skaits žurnālistu, par spīti šķēršļiem, ko rada autoritārais režīms, joprojām turpina pildīt savu profesionālo misiju – būt par demokrātijas sargsuņiem.
 
Kā liecina “Freedom House” 2008. gada pārskats, mēģinot noskaidrot politiskās un pilsoniskās brīvības pakāpi 193 pasaules valstīs (brīvas, daļēji brīvas un nebrīvas), Baltkrievija un vēl 42 valstis ierindota nebrīvo, pašu represīvāko valstu grupā. (http://www.freedomhouse.org/uploads/fiw08launch/mof2008.pdf).
 
Pēc seansa – tikšanās ar režisoru Aļehu Daškēviču un producenti Volhu Nikalaičiku.
 
20.30
Māksliniece un Sudānas dvīņi
(The Art Star and the Sudanese Twins)
Režisore: Petra Bretkellija
Producents: Petra Bretkellija, New Zealand Film Commission
Jaunzēlande, 2008, 95’
 
Vanesa Bīkrofta, pazīstama mūsdienu māksliniece no ASV, ir nolēmusi adoptēt divus Sudānas puisēnus. Dvīņu adopcija Vanesai kļūst par apsēstību. Draud izjukt viņas laulība – par vēlmi adoptēt bērnus Vanesa nav informējusi pat savu vīru. Turklāt Vanesa nespēj nošķirt personisko dzīvi un mākslu: viņa izmanto bērnus savās performancēs. Māksliniece filmā ļaujas nežēlīgai pašatklāsmei, uzdodot sev jautājumus par šīs adopcijas patiesajiem iemesliem. Vai tā ir altruistiska vēlēšanās palīdzēt, bet varbūt vēlme pašapliecināties? Filma ir atklāta, paškritiska refleksija par starptautiskās adopcijas jautājumiem, pavisam negaidīti skarot atsvešināšanās un vientulības motīvus un uzdodot jautājumus par dažādu kultūru sadursmi, savdabīgu Rietumu vērtību sistēmas uzspiešanu.
 
Filmas pirmizrāde 2008. gada Sandansas Filmu festivālā, ASV, sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas .
 
 
Ceturtdiena, 4. septembris
16.00  
Mūzikas partizāni
(Music Partisans)
Režisors: Miroslavs Dembinskis
Producents: Film Studio Everest
Polija, 2008, 52’
 
Baltkrievija ir pēdējais komunistiskā režīma bastions Eiropā. Ļeņina piemineklis vēl joprojām stāv gandrīz ikvienas pilsētas centrālajā laukumā, bet raksturīgie padomju simboli – sirpis un āmurs – atrodami pat uz cukura iepakojuma un apzīmogotām olām. Šī absurdiem bagātā zeme var šķist eksotiska tūristam, taču vietējiem tā ir ikdiena. Baltkrievu vecākā paaudze baidās no pārmaiņām un ir gatava samierināties ar komunistiskās diktatūras radītajām neērtībām, bet jauni cilvēki nevēlas tikt ierobežoti un tiecas pēc brīvības. Filma Mūzikas partizāni stāsta par jauniem baltkrievu rokmūziķiem, kurus neapmierina Lukašenko režīms un kuri ar savām dziesmām, brīvajiem uzskatiem un uzvedību, netradicionālo apģērbu izsaka savu protestu. Ja tu baidies, tad nekad neko nespēsi mainīt…, skan vārdi Mūzikas partizānu dziesmā
 
Arī iepriekšējā Miroslava Dembinska filma “Baltkrievu valodas stunda” (2006) ir veltīta Aleksandra Lukašenko režīmam opozīcijā esošiem Baltkrievijas jauniešiem un tika demonstrēta forumā 2006. gadā.
 
Žurnālisti
(Journalists)
Režisors: Aļehs Daškēvičs
Producents: ADKpradukcyja
Baltkrievija, 2008, 52’
 
Baltkrievijā tiek slēgti masu mediji, kas atļaujas kritizēt prezidentu Lukašenko, žurnālistus apcietina, notiesā vai vēl ļaunāk – viņi vienkārši pazūd. Vārda brīvība, kas vēl nesen bija katra žurnālista ierocis, nu kļuvusi par iemeslu karjeras, ģimenes un pat dzīvības apdraudējumam.
Filma stāsta par mūsdienu Baltkrievijas žurnālistu ikdienu; par dilemmām starp sirdsapziņu un kārdinājumu, bailēm un pašcieņu. Daudzi žurnālisti bijuši spiesti pamest savu profesiju, citi ir emigrējuši, bet liels skaits žurnālistu, par spīti šķēršļiem, ko rada autoritārais režīms, joprojām turpina pildīt savu profesionālo misiju – būt par demokrātijas sargsuņiem.
 
Kā liecina “Freedom House” 2008. gada pārskats, mēģinot noskaidrot politiskās un pilsoniskās brīvības pakāpi 193 pasaules valstīs (brīvas, daļēji brīvas un nebrīvas), Baltkrievija un vēl 42 valstis ierindota nebrīvo, pašu represīvāko valstu grupā. (http://www.freedomhouse.org/uploads/fiw08launch/mof2008.pdf).
 
Pēc seansa – tikšanās ar režisoru Aļehu Daškēviču un producenti Volhu Nikalaičiku
 
18.30   
Akmens klusēšana
(Stone Silence)
Režisors Kšištofs Kopčinskis
Producents: Eureka Media, Telewizja Polska S.A., Society Films
Polija / ASV, 2007, 51′
 
2005. gada aprīlī pasaules masu medijos parādījās ziņa: kādā Afganistānas ciematā notikusi nežēlīga publiska izrēķināšanās – par laulības pārkāpšanu ar akmeņiem līdz nāvei nomētāta 29 gadus jauna afgāņu sieviete Amina. Filma Akmens klusēšana restaurē šī notikuma gaitu, uzklausot aculiecinieku pretrunīgās versijas. Lai arī Aminas radiniekus tiesa atzina par vainīgiem, viņi netika paturēti apcietinājumā, bet joprojām turpina dzīvot tā, it kā nekas nebūtu noticis…
 
Mūsdienās vairākās valstīs (Afganistānā, Nigērijā, Irānā, Sudānā, Malaizijā u.c.) vēl joprojām kā soda veids tiek praktizēta nomētāšana ar akmeņiem. Parasti to piemēro laulības pārkāpšanas gadījumā.
 
Pēc seansa – tikšanās ar režisoru Kšištofu Kopčinski
                              
Piektdiena, 5. septembris
16.00
Māksliniece un Sudānas dvīņi
(The Art Star and the Sudanese Twins)
Režisore: Petra Bretkellija
Producents: Petra Bretkellija, New Zealand Film Commission
Jaunzēlande, 2008, 95’
 
Vanesa Bīkrofta, pazīstama mūsdienu māksliniece no ASV, ir nolēmusi adoptēt divus Sudānas puisēnus. Dvīņu adopcija Vanesai kļūst par apsēstību. Draud izjukt viņas laulība – par vēlmi adoptēt bērnus Vanesa nav informējusi pat savu vīru. Turklāt Vanesa nespēj nošķirt personisko dzīvi un mākslu: viņa izmanto bērnus savās performancēs. Māksliniece filmā ļaujas nežēlīgai pašatklāsmei, uzdodot sev jautājumus par šīs adopcijas patiesajiem iemesliem. Vai tā ir altruistiska vēlēšanās palīdzēt, bet varbūt vēlme pašapliecināties? Filma ir atklāta, paškritiska refleksija par starptautiskās adopcijas jautājumiem, pavisam negaidīti skarot atsvešināšanās un vientulības motīvus un uzdodot jautājumus par dažādu kultūru sadursmi, savdabīgu Rietumu vērtību sistēmas uzspiešanu.
 
Filmas pirmizrāde 2008. gada Sandansas Filmu festivālā, ASV, sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas .
 
18.00
Vēstule Annai
(Letter to Anna)
Režisors: Ēriks Bergkrauts
Producents: p.s.72productions, zero onefilm
Šveice / Vācija, 2008, 83’
 
2006. gada 7. oktobrī, Krievijas prezidenta Vladimira Putina 54. dzimšanas dienā, savas mājas kāpņu telpā aukstasinīgi tika nogalināta krievu žurnāliste un cilvēktiesību aktīviste Anna Poļitkovska. Viņai bija savs nelokāms, oficiālajām amatpersonām netīkams viedoklis par notikumiem Čečenijā, un viņa to pauda, par spīti draudiem un mēģinājumiem viņu nogalināt. Kas šai elegantajai un ārēji trauslajai sievietei deva iekšēju spēku un izturību stāties pretī acīmredzamam pārspēkam? Intervijās ar Annas ģimeni, draugiem un kolēģiem tiek meklēta atbilde uz joprojām neatbildētu jautājumu: kas pasūtīja Annas Poļitkovskas slepkavību?
 
Filmas režisors Ēriks Bergkrauts iepazina Annu Poļitkovsku 2003. gadā, veidojot filmu par cilvēktiesību aktīvistiem Čečenijā. Filmā “Vēstule Annai” iekļauti daudzi tajā laikā tapuši sarunu ieraksti. Filmā intervēti arī Boriss Berezovskis, Garijs Kasparovs, laikraksta “Novaja gazeta” redaktors Dmitrijs Muratovs, kā arī Annas bērni Iļja un Vera.
Filmas anglisko versiju ierunājusi aktrise Sūzena Sarandona.
 
Pēc seansa – tikšanās ar režisoru Ēriku Bergkrautu
 
20.30
Čiža acīm
(Little Bird’s Diary)
Režisors: Edmunds Jansons
Producents: Studija Centrums
Latvija, 2007, 26’
 
Rīdziniece Irīna Piļke, saukta arī par Čižu, savā dzīves gājumā jau pārkāpusi astoņdesmit gadu robežu. Ilgā mūža laikā viņa ir fiksējusi un attēlojusi savu dzīvi unikālā, zīmējumiem bagātā dienasgrāmatā. Čiža ikdienas vērojumi ir pārsteidzoši vitāli un reizē ironiski, tajos atspoguļojas gan Otrā pasaules kara beigas, gan padomju perioda Latvija. Zīmējumi atklāj pagājušā gadsimta kopainu tik precīzās sociālās, politiskās un ikdienas detaļās, ka liekas – tās atdzīvojas mūsu acu priekšā…
 
“Čiža acīm” ir ievērības cienīga kā pirmā Latvijā tapusī dokumentālā filma, kas veidota animācijas tehnikā. Tā ieguvusi nacionālo kinobalvu Lielais Kristaps kā labākā īsmetrāžas animācijas filma, kā arī FIPRESCI balvu.
 
Neredzīgā mīlestība
(Blind Loves)
Režisors: Jurajs Lehotskis
Producents: Artileria
Slovākija, 2008, 77’
 
Mīlestība mēdz būt dažāda – maiga, naiva, nežēlīga un dažkārt arī akla… Mīlestības meklējumos var paiet viss mūžs. Atrast savu vienīgo nav viegli pat redzīgiem cilvēkiem, bet aklajiem tas ir divtik grūti. Neredzīgu cilvēku “skatienam” piemīt īpašs asums un jūtīgums – tas ir attīrīts no visa liekā. Tas ļauj pasauli sajust citādākun piešķir tai papildus dimensijas.
 
Filmas “Neredzīgā mīlestība” pirmizrāde notika 2008. gada Kannu kinofestivāla debijas filmu skatē. Pēc 40 gadu ilga pārtraukuma filmas režisors Jurajs Lehotskis kļuva par pirmo slovāku režisoru, kura filma iekļauta šajā prestižajā kinofestivālā.
 
Sestdiena, 6. septembris
15.00
Vēstule Annai
(Letter to Anna)
Režisors: Ēriks Bergkrauts
Producents: p.s.72productions, zero onefilm
Šveice / Vācija, 2008, 83’
 
2006. gada 7. oktobrī, Krievijas prezidenta Vladimira Putina 54. dzimšanas dienā, savas mājas kāpņu telpā aukstasinīgi tika nogalināta krievu žurnāliste un cilvēktiesību aktīviste Anna Poļitkovska. Viņai bija savs nelokāms, oficiālajām amatpersonām netīkams viedoklis par notikumiem Čečenijā, un viņa to pauda, par spīti draudiem un mēģinājumiem viņu nogalināt. Kas šai elegantajai un ārēji trauslajai sievietei deva iekšēju spēku un izturību stāties pretī acīmredzamam pārspēkam? Intervijās ar Annas ģimeni, draugiem un kolēģiem tiek meklēta atbilde uz joprojām neatbildētu jautājumu: kas pasūtīja Annas Poļitkovskas slepkavību?
 
Filmas režisors Ēriks Bergkrauts iepazina Annu Poļitkovsku 2003. gadā, veidojot filmu par cilvēktiesību aktīvistiem Čečenijā. Filmā “Vēstule Annai” iekļauti daudzi tajā laikā tapuši sarunu ieraksti. Filmā intervēti arī Boriss Berezovskis, Garijs Kasparovs, laikraksta “Novaja gazeta” redaktors Dmitrijs Muratovs, kā arī Annas bērni Iļja un Vera.
Filmas anglisko versiju ierunājusi aktrise Sūzena Sarandona.
 
Pēc seansa – tikšanās ar režisoru Ēriku Bergkrautu
 
17.00
Akmens klusēšana
(Stone Silence)
Režisors: Kšištofs Kopčinskis
Producents: Eureka Media, Telewizja Polska S.A., Society Films
Polija / ASV, 2007, 51′
 
2005. gada aprīlī pasaules masu medijos parādījās ziņa: kādā Afganistānas ciematā notikusi nežēlīga publiska izrēķināšanās – par laulības pārkāpšanu ar akmeņiem līdz nāvei nomētāta 29 gadus jauna afgāņu sieviete Amina. Filma Akmens klusēšana restaurē šī notikuma gaitu, uzklausot aculiecinieku pretrunīgās versijas. Lai arī Aminas radiniekus tiesa atzina par vainīgiem, viņi netika paturēti apcietinājumā, bet joprojām turpina dzīvot tā, it kā nekas nebūtu noticis…
 
Mūsdienās vairākās valstīs (Afganistānā, Nigērijā, Irānā, Sudānā, Malaizijā u.c.) vēl joprojām kā soda veids tiek praktizēta nomētāšana ar akmeņiem. Parasti to piemēro laulības pārkāpšanas gadījumā.
 
Īpašums
(Freeheld)
Režisore: Sintija Veida
Producents: Lieutenant Films, Inc.
ASV, 2007, 38’
 
Visu savu darba mūžu policijas leitnante Lorela Hestere ir veltījusi dienestam sabiedrības labā. Mūža nogalē, būdama smagi slima ar vēzi, viņa cīnās par savām tiesībām.

Filma Īpašums aizsākas tiesas zālē, kur Lorela Hestere iesniegusi prasību par tiesībām novēlēt mūža pensiju savai ilggadējai partnerei Steisijai. Tas nav iespējams, jo abu sieviešu attiecības nevar tikt legalizētas – oficiāla viendzimuma attiecību reģistrēšana ASV nav atļauta. Šī dramatiskā cīņa nokļūst masu mediju uzmanības centrā un iegūst milzīgu publicitāti ASV, aktualizējot jautājumu par homoseksuālu cilvēku attiecību juridisko statusu. Lorelas Hesteres stāsts apliecina to, ka arī viena cilvēka apņēmība un neatlaidība var izraisīt milzīgas pārmaiņas sabiedrībā.

 
Filma “Īpašums” 2008. gadā saņēma ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kategorijā “Labākā dokumentālā īsfilma”, kā arī žūrijas īpašo balvu Sandensas kinofestivālā 2007. gadā.
 
19.00   
Klucis – nepareizais latvietis
(Klucis. Deconstruction of an Artist)
Režisors: Pēteris Krilovs
Producents: Vides filmu studija, Dd studio, Vivement LUNDI, ERT
Latvija, 2008, 90’
 
Personiskā, emocionāli piesātinātā vēstījumā savijusies pasaulē pazīstamākā latviešu izcelsmes mākslinieka, 20. gadsimta sākuma avangarda mākslas klasiķa, fotomontāžas žanra pioniera Gustava Kluča dzīves drāma un veselas nācijas traģēdija staļinisko represiju laikā. Tas ir stāsts par neizmērojamām ambīcijām, cerībām, mīlestību un mākslinieka atbildību, kas viņu turpina vajāt arī pēc nāves.
 
Pateicoties oriģinālajai “Dd studio” datorgrafikai, Gustava Kluča fotokolāžas filmā “atdzīvojas” un parādās mūsdienīgā perspektīvā, tādējādi atklājot Kluča personību un mākslu, izmantojot viņa paša mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus.
 
21.00    
Mūzikas partizāni
(Music Partisans)
Režisors: Miroslavs Dembinskis
Producents: Film Studio Everest
Polija, 2008, 52’
 
Baltkrievija ir pēdējais komunistiskā režīma bastions Eiropā. Ļeņina piemineklis vēl joprojām stāv gandrīz ikvienas pilsētas centrālajā laukumā, bet raksturīgie padomju simboli – sirpis un āmurs – atrodami pat uz cukura iepakojuma un apzīmogotām olām. Šī absurdiem bagātā zeme var šķist eksotiska tūristam, taču vietējiem tā ir ikdiena. Baltkrievu vecākā paaudze baidās no pārmaiņām un ir gatava samierināties ar komunistiskās diktatūras radītajām neērtībām, bet jauni cilvēki nevēlas tikt ierobežoti un tiecas pēc brīvības. Filma Mūzikas partizāni stāsta par jauniem baltkrievu rokmūziķiem, kurus neapmierina Lukašenko režīms un kuri ar savām dziesmām, brīvajiem uzskatiem un uzvedību, netradicionālo apģērbu izsaka savu protestu. Ja tu baidies, tad nekad neko nespēsi mainīt…, skan vārdi Mūzikas partizānu dziesmā
 
Arī iepriekšējā Miroslava Dembinska filma “Baltkrievu valodas stunda” (2006) ir veltīta Aleksandra Lukašenko režīmam opozīcijā esošiem Baltkrievijas jauniešiem un tika demonstrēta forumā 2006. gadā.
 
Žurnālisti
(Journalists)
Režisors: Aļehs Daškēvičs
Producents: ADKpradukcyja
Baltkrievija, 2008, 52’
 
Baltkrievijā tiek slēgti masu mediji, kas atļaujas kritizēt prezidentu Lukašenko, žurnālistus apcietina, notiesā vai vēl ļaunāk – viņi vienkārši pazūd. Vārda brīvība, kas vēl nesen bija katra žurnālista ierocis, nu kļuvusi par iemeslu karjeras, ģimenes un pat dzīvības apdraudējumam.
Filma stāsta par mūsdienu Baltkrievijas žurnālistu ikdienu; par dilemmām starp sirdsapziņu un kārdinājumu, bailēm un pašcieņu. Daudzi žurnālisti bijuši spiesti pamest savu profesiju, citi ir emigrējuši, bet liels skaits žurnālistu, par spīti šķēršļiem, ko rada autoritārais režīms, joprojām turpina pildīt savu profesionālo misiju – būt par demokrātijas sargsuņiem.
 
Kā liecina “Freedom House” 2008. gada pārskats, mēģinot noskaidrot politiskās un pilsoniskās brīvības pakāpi 193 pasaules valstīs (brīvas, daļēji brīvas un nebrīvas), Baltkrievija un vēl 42 valstis ierindota nebrīvo, pašu represīvāko valstu grupā. (http://www.freedomhouse.org/uploads/fiw08launch/mof2008.pdf).
           
Svētdiena, 7. septembris
14.00  
Čiža acīm
(Little Bird’s Diary)
Režisors: Edmunds Jansons
Producents: Studija Centrums
Latvija, 2007, 26’
 
Rīdziniece Irīna Piļke, saukta arī par Čižu, savā dzīves gājumā jau pārkāpusi astoņdesmit gadu robežu. Ilgā mūža laikā viņa ir fiksējusi un attēlojusi savu dzīvi unikālā, zīmējumiem bagātā dienasgrāmatā. Čiža ikdienas vērojumi ir pārsteidzoši vitāli un reizē ironiski, tajos atspoguļojas gan Otrā pasaules kara beigas, gan padomju perioda Latvija. Zīmējumi atklāj pagājušā gadsimta kopainu tik precīzās sociālās, politiskās un ikdienas detaļās, ka liekas – tās atdzīvojas mūsu acu priekšā…
 
“Čiža acīm” ir ievērības cienīga kā pirmā Latvijā tapusī dokumentālā filma, kas veidota animācijas tehnikā. Tā ieguvusi nacionālo kinobalvu Lielais Kristaps kā labākā īsmetrāžas animācijas filma, kā arī FIPRESCI balvu.

Neredzīgā mīlestība
(Blind Loves)
Režisors: Jurajs Lehotskis
Producents: Artileria
Slovākija, 2008, 77’
 
Mīlestība mēdz būt dažāda – maiga, naiva, nežēlīga un dažkārt arī akla… Mīlestības meklējumos var paiet viss mūžs. Atrast savu vienīgo nav viegli pat redzīgiem cilvēkiem, bet aklajiem tas ir divtik grūti. Neredzīgu cilvēku “skatienam” piemīt īpašs asums un jūtīgums – tas ir attīrīts no visa liekā. Tas ļauj pasauli sajust citādākun piešķir tai papildus dimensijas.
 
Filmas “Neredzīgā mīlestība” pirmizrāde notika 2008. gada Kannu kinofestivāla debijas filmu skatē. Pēc 40 gadu ilga pārtraukuma filmas režisors Jurajs Lehotskis kļuva par pirmo slovāku režisoru, kura filma iekļauta šajā prestižajā kinofestivālā.
 
16.00  
Māksliniece un Sudānas dvīņi
(The Art Star and the Sudanese Twins)
Režisore: Petra Bretkellija
Producents: Petra Bretkellija, New Zealand Film Commission
Jaunzēlande, 2008, 95’
 
Vanesa Bīkrofta, pazīstama mūsdienu māksliniece no ASV, ir nolēmusi adoptēt divus Sudānas puisēnus. Dvīņu adopcija Vanesai kļūst par apsēstību. Draud izjukt viņas laulība – par vēlmi adoptēt bērnus Vanesa nav informējusi pat savu vīru. Turklāt Vanesa nespēj nošķirt personisko dzīvi un mākslu: viņa izmanto bērnus savās performancēs. Māksliniece filmā ļaujas nežēlīgai pašatklāsmei, uzdodot sev jautājumus par šīs adopcijas patiesajiem iemesliem. Vai tā ir altruistiska vēlēšanās palīdzēt, bet varbūt vēlme pašapliecināties? Filma ir atklāta, paškritiska refleksija par starptautiskās adopcijas jautājumiem, pavisam negaidīti skarot atsvešināšanās un vientulības motīvus un uzdodot jautājumus par dažādu kultūru sadursmi, savdabīgu Rietumu vērtību sistēmas uzspiešanu.
 
Filmas pirmizrāde 2008. gada Sandansas Filmu festivālā, ASV, sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas .
 
18.00   
Akmens klusēšana
(Stone Silence)
Režisors: Kšištofs Kopčinskis
Producents: Eureka Media, Telewizja Polska S.A., Society Films
Polija / ASV, 2007, 51′
 
2005. gada aprīlī pasaules masu medijos parādījās ziņa: kādā Afganistānas ciematā notikusi nežēlīga publiska izrēķināšanās – par laulības pārkāpšanu ar akmeņiem līdz nāvei nomētāta 29 gadus jauna afgāņu sieviete Amina. Filma Akmens klusēšana restaurē šī notikuma gaitu, uzklausot aculiecinieku pretrunīgās versijas. Lai arī Aminas radiniekus tiesa atzina par vainīgiem, viņi netika paturēti apcietinājumā, bet joprojām turpina dzīvot tā, it kā nekas nebūtu noticis…
 
Mūsdienās vairākās valstīs (Afganistānā, Nigērijā, Irānā, Sudānā, Malaizijā u.c.) vēl joprojām kā soda veids tiek praktizēta nomētāšana ar akmeņiem. Parasti to piemēro laulības pārkāpšanas gadījumā.
 
Īpašums
(Freeheld)
Režisore: Sintija Veida
Producents: Lieutenant Films, Inc.
ASV, 2007, 38’
 
Visu savu darba mūžu policijas leitnante Lorela Hestere ir veltījusi dienestam sabiedrības labā. Mūža nogalē, būdama smagi slima ar vēzi, viņa cīnās par savām tiesībām.

Filma Īpašums aizsākas tiesas zālē, kur Lorela Hestere iesniegusi prasību par tiesībām novēlēt mūža pensiju savai ilggadējai partnerei Steisijai. Tas nav iespējams, jo abu sieviešu attiecības nevar tikt legalizētas – oficiāla viendzimuma attiecību reģistrēšana ASV nav atļauta. Šī dramatiskā cīņa nokļūst masu mediju uzmanības centrā un iegūst milzīgu publicitāti ASV, aktualizējot jautājumu par homoseksuālu cilvēku attiecību juridisko statusu. Lorelas Hesteres stāsts apliecina to, ka arī viena cilvēka apņēmība un neatlaidība var izraisīt milzīgas pārmaiņas sabiedrībā.

  
Filma “Īpašums” 2008. gadā saņēma ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kategorijā “Labākā dokumentālā īsfilma”, kā arī žūrijas īpašo balvu Sandensas kinofestivālā 2007. gadā.
 
20.00
Vēstule Annai
(Letter to Anna)
Režisors: Ēriks Bergkrauts
Producents: p.s.72productions, zero onefilm
Šveice / Vācija, 2008, 83’
 
2006. gada 7. oktobrī, Krievijas prezidenta Vladimira Putina 54. dzimšanas dienā, savas mājas kāpņu telpā aukstasinīgi tika nogalināta krievu žurnāliste un cilvēktiesību aktīviste Anna Poļitkovska. Viņai bija savs nelokāms, oficiālajām amatpersonām netīkams viedoklis par notikumiem Čečenijā, un viņa to pauda, par spīti draudiem un mēģinājumiem viņu nogalināt. Kas šai elegantajai un ārēji trauslajai sievietei deva iekšēju spēku un izturību stāties pretī acīmredzamam pārspēkam? Intervijās ar Annas ģimeni, draugiem un kolēģiem tiek meklēta atbilde uz joprojām neatbildētu jautājumu: kas pasūtīja Annas Poļitkovskas slepkavību?
 
Filmas režisors Ēriks Bergkrauts iepazina Annu Poļitkovsku 2003. gadā, veidojot filmu par cilvēktiesību aktīvistiem Čečenijā. Filmā “Vēstule Annai” iekļauti daudzi tajā laikā tapuši sarunu ieraksti. Filmā intervēti arī Boriss Berezovskis, Garijs Kasparovs, laikraksta “Novaja gazeta” redaktors Dmitrijs Muratovs, kā arī Annas bērni Iļja un Vera.
Filmas anglisko versiju ierunājusi aktrise Sūzena Sarandona.
 
 
Visām filmām tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā. Biļetes cena Ls 2,10. Skolēniem, studentiem, pensionāriem un kino profesionāļiem ieeja bez maksas, pirms seansa izņemot brīvbiļetes kinoteātra K.Suns kasē.